Šonedēļ Somijas izsoļu namā "Helander" izsolē nonācis bijušajam Latvijas kara ministram un armijas komandierim ģenerālim Krišjānim Berķim (1884 - 1942) dāvināts sudraba kauss. Diemžēl, visticamāk, šis kauss līdzekļu trūkuma dēļ ies secen Latvijas muzeju krājumiem.
Kā pārliecinājās portāls "Delfi", izsoles sākumcena bija 500 eiro, bet piektdien no rīta tā jau bija uzkāpusi līdz 850 eiro. Šīs likmes ir iesniegtas pirms izsoles sākuma, izsole sāksies tik sestdien no rīta. Kausu "Helander" novērtējis uz 3000 eiro.
Izsoles interneta lapā publicētie kausa attēli liecina, ka uz sudraba trauka ir stilizēti Krišjāņa Berķa iniciāļi. Uz kausa sāna ir iegravēti gadskaitļi "1906 - 1931", savukārt uz uz vāka ir uzraksts "Latgales divīzijas komandierim ģenerālim Berķim LPP komandieris un virsnieki." Kausa vākā iestrādāta arī Latgales partizānu pulka zīme, kas liecina, ka dāvinātāji ir Latgales partizānu pulka virsnieki. Kā liecina publikācija laikrakstā "Latvis", 1931. gada 24. martā ģenerālis Berķis, Rīgā, Virsnieku namā svinējis 25. jubileju, kopš kļuvis par virsnieku. Svinībās ģenerālis saņēmis vairākas dāvanas un, iespējams, arī šo sudraba kausu.
Krišjānis Berķis bija Latvijas armijas virsnieks, Latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Viņš Lāčplēša Kara un Triju zvaigžņu ordeņu kavalieris. Ģenerāla Berķa sieva bija somiete Hilma Lehtonene, un, iespējams, tāpēc kauss nonācis Somijā. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas Berķis tika atlaists no amata un atvaļināts no Latvijas armijas. Viņam izdevās kopā ar ģimeni izceļot uz Somiju, tomēr 1940. gada jūlijā viņš nolēma atgriezties Latvijā, kur viņu arestēja PSRS drošības spēki. Drīz vien Berķi deportēja uz PSRS Permas apgabalu, ieslodzīja Usoļlaga soda nometnē, kur viņš mira 1942. gada 29. jūlijā. PSRS mira arī vienīgā Krišjāņa Berķa meita Valentīna.
Vēstures doktors Kārlis Dambītis, kurš pētījis Latvijas armijas vēsturi, portālam "Delfi" norādīja, ka kausam ir vairāk memoriāla vērtība: "Pirmskara Latvijā tā bija diezgan ierasta dāvana armijas virsniekiem gan svinot dažādas jubilejas, gan sacensībās. Militārās vēstures kontekstā šim kausam lielas nozīmes nav, vienīgi tas, ka Berķis bija faktiski pēdējais Latvijas bruņoto spēku komandieris."
Latvijas muzeju kolekcijās esot vairāki līdzīgi Latvijas armijas virsniekiem dāvināti priekšmeti, bet tie gan nav saistīti ar Krišjāni Berķi. Dambītis uzskata, ka šīs kauss būtu iekārojams priekšmets Latvijas kolekcionāriem. "Šis kauss ir vērtīgs, bet nevajadzētu ļoti pārdzīvot, ka tas nenonāk muzejā, bet gan kādā kolekcijā. Tā nav tik unikāla lieta," piebilda Dambītis.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Vēstures departamenta vadītāja Inta Robežniece portālam "Delfi" norādīja, ka izsolē piedāvātais kauss ir kultūrvēsturiski nozīmīgs priekšmets, taču LNVM nav līdzekļu krājuma priekšmetu iegādei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
