Pēc ASV finanšu tirgus nepieredzētajām problēmām, kas risinātas ar valsts iejaukšanos, nu jau arī Eiropā spriež par politiskiem lēmumiem finanšu krīzes novēršanai un garantēto noguldījumu griestu paaugstināšanu. Latvijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā bija baumas par problēmām banku sistēmā, lai gan atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka situācija ir stabila. Kas notiks un kam jānotiek finanšu nozarē – tas ir šīsnedēļas debašu "Kas notiek Latvijā?" temats.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Globālajos finanšu tirgos, pēc nekustamā īpašuma un hipotekāro kredītu krīzes ASV, šobrīd vislielākais satraukums valda attiecībā uz notiekošo fondu biržās. Latviju tas it kā neskar tik smagi kā citas valstis, kurās vērtspapīru tirgus loma ir daudz lielāka. Tomēr - cik lielā mērā finanšu sektorā paredzams šī procesa "domino efekts", un ciktāl Latvijas bankas ir vai nav "miera osta", kā situāciju pagājušajā nedēļā raksturojis premjers Ivars Godmanis?

Otrdien Luksemburgā notikusī Eiropas valstu finanšu ministru tikšanās liecināja par pamatīgām bažām un atklāja versijas par turpmāko politiku finanšu jomā, gan attiecībā uz noguldījumu aizsardzību, gan citiem jautājumiem. Latvijā pēdējās nedēļās prioritāte ir valsts budžets, tomēr šobrīd par līdzvērtīgu aktualitāti neizbēgami kļūst arī šis, finanšu sistēmas stabilitātes jautājums un iespējamie problēmu un to risinājumu scenāriji.

Baumas par problēmām banku sistēmā, precīzāk, Latvijas lielākajā komercbankā, pēdējo divu nedēļu laikā kļuva arvien intensīvākas, līdz "Swedbank" pārstāvji uzsāka publisku atbildes ofensīvu. Paralēlas pretrunīgas interpretācijas starp paniku un tās noliegšanu vērojamas arī "Swedbank" mītnes zemē Zviedrijā. Tikmēr vēl arvien nav sniegtas diez ko konkrētas atbildes, kāds bija finansiālais rezultāts šim baumu vilnim. Un, galvenais, līdz ar šo baumu tēmu vēl un vēlreiz ir nepieciešama vēl un vēl skaidrāka situācijas apzināšana, lai sabiedrība varētu spriest par informāciju, nevis baumām. Ciktāl Latvijas komercbankas, ne tikai minēto, bet arī citas, īpaši lielākās - "SEB" un "Parex", ietekmējusi krīze ASV, cik tuvākā un tālāk nākotnē to rīcībā ir finanšu resursi, ciktāl banku stabilitāti nodrošina vietējo kredītņēmēju un noguldītāju maksātspēja un rīcība.

Lokālo jautājuma pusi, protams, īpaši aktualizē nu jau ieilgušais kritums nekustamo īpašumu tirgū un jautājums par tā nākotnes izredzēm. Saistībā ar to banku rīcībspējas vērtējums un noguldītāju drošība atkarīga no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktās uzraudzības. Savukārt, domājot par nākotni, būtisks jautājums ir - kādi būs turpmāk pieejamie finanšu resursi, kas nepieciešami ekonomikas turpmākai attīstībai, kāda būs gan aizrobežu, gan vietējiem akcionāriem piederošo komercbanku stratēģija, un kādai būtu vai nebūtu jābūt valsts lomai notikumos šajā nozarē.

Raidījumā piedalīsies Latvijas lielāko komercbanku vadība, valsts uzraugi un stratēģi, finanšu un ekonomikas speciālisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form