Kopumā šajā gripas sezonā reģistrēti pieci nāves gadījumi pacientiem ar gripas diagnozi. Visi gripas upuri bija vecāki par 60 gadiem un viņiem bija konstatētas citas hroniskās saslimšanas.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā gripas izplatība Latvijā samazinājusies vidēji par 20%, tomēr Latvijā joprojām ir pārsniegts epidēmijas slieksnis - 100 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju -, un pagājušajā nedēļā gripa tika konstatēta vidēji 193 pacientiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā pieauga arī ar gripu hospitalizēto pacientu skaits.
Nikiforova norāda, ka, visticamāk, gripas izplatība turpinās samazināties arī turpmākajās nedēļās. Arī Eiropas reģionā jau vairākas nedēļas ir vērojams gripas izplatības samazinājums.
Kopumā šajā sezonā laboratoriski apstiprināti 772 gripas gadījumi, lielākajai daļai pacientu - 756 cilvēkiem - ir konstatēta A tipa gripa, bet 16 cilvēki slimoja ar B tipa gripas vīrusu.
Jau ziņots, ka 5.martā Infektoloģijas centrs paziņojis par gripas epidēmijas sākumu. Gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Pacientiem ar gripas saslimšanu par ģimenes ārsta mājas vizīti jāmaksā tikai pacienta iemaksa - divi lati. Maksājuma nosacījums attiecas uz visiem ģimenes ārstiem un dežūrārstiem, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Gripas simptomi ir drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, stipras galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sāpes acu ābolos, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.
Cilvēkam nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja viņam parādās gripas simptomi, un jāpaliek mājās. Slimnieku mājās izolē atsevišķā istabā, un regulāri vēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi.
No elpceļu infekcijām un gripas iespējams izvairīties, ievērojot speciālistu konsultācijas un padomus, kā arī personīgo higiēnu, tostarp roku mazgāšanu, elpceļu higiēnu. Ir jācenšas izvairīties no kontakta ar vīrusu infekcijas slimniekiem. Arī pašam saslimušajam jāapzinās, ka, neizārstējies un neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var apdraudēt visu apkārtējo veselību.
Tāpat arī ieteicams pēc iespējas vairāk uzturā lietot šķidrumu - zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas, kā arī skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu, jācenšas lietot vitamīniem bagātu uzturu, arī pastaigas svaigā gaisā palīdzēs uzturēt stiprāku imunitāti, norāda speciālisti.