Šoziem Latvijā novēroti daži palikuši gājputni
Foto: Ju-Ju

Šoziem Latvijā novēroti daži palikušie melnie meža strazdi, sarkanrīklītes, žubītes, vairāku sugu zosis un gulbji, bridējputni - dzeltenie tārtiņi, mērkaziņas un ķīvītes -, un citas putnu sugas, stāstīja putnu vērotājs Kaspars Funts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā katru gadu, lielākā daļa gājputnu no savām ligzdošanas vietām Latvijā jau sen ir devušies projām un pašlaik atrodas savās ziemošanas vietās Centrāleiropā, Dienvideiropā, Āfrikā un Āzijā. Taču katru ziemu neliela daļa gājputnu tomēr paliek pārziemot Latvijā, ja ir spējīgi atrast sev barību. Jo siltāka ziema, jo vairāk gājputnu paliek pārziemot ligzdošanas reģionā, stāsta Funts.

Gājputns, paliekot pārziemot ligzdošanas vietā, riskē ar bada nāvi vai nosalšanu, taču, ja spēs atrast barību un pārziemos, iegūst priekšrocību pret citiem sugas brāļiem, kam ir tāls pārlidojums atpakaļ uz ligzdošanas vietām, ieņemt labāku ligzdvietu.

Latvijā paliek pārziemot diezgan daudz putnu sugu no Latvijas ligzdotājiem - zīlītes, zaļžubītes, egļu krustknābji, vārnas, jūras ērgļi, kraukļi, peļu klijāni, vairākas pūču sugas, dzeltenās stērstes, zvirbuļi, ķivuļi, dadzīši, mežirbes, laukirbes, rubeņi, medņi un citi.

Putnu vērotājs stāsta, ka Latvijā ziemo putnu sugas, kas vasarā ligzdo taigas un tundras apgabalos. Daudziem taigas un tundras putniem Latvija ir "siltā zeme", kur pārziemot, piemēram, zīdastēm, ķeģiem, bikšainajiem klijāniem, sniedzēm un citiem. Rīgas līcī un Baltijas jūrā, ja neaizsalst, pārziemo tūkstošiem ūdensputnu - vairākas pīļu, gauru, gārgaļu, alku sugas, piekrastē un pilsētās ziemo vairākas kaiju sugas.

"Jo siltāka ziema, jo Latvijā ziemojošiem putniem labāk, jo jāpatērē mazāk laika un enerģijas barības meklēšanai. Jo ir aukstāks, jo putnam jāuzņem vairāk barības, lai nodrošinātu sevi ar enerģiju pārciest auksto laiku un kompensētu enerģijas zudumus, meklējot barību. Iepriekšējās divās ziemās, kad bija ilgstoši spēcīgi sali un bieza sniega sega, putnu Latvijā bija mazāk," skaidro Funts.

Tiesa, putni, kas Latvijā ziemo, mierīgi pārcieš arī normālas un bargas ziemas, jo ir pielāgojušies šādiem apstākļiem. Loģiski, daļa putnu ziemās, sevišķi bargās, iet bojā, taču tas putnu sugu populācijām nekaitē - vājie, slikti bargiem apstākļiem nepielāgojušies gēni tiek dabiskā atlasē likvidēti, savukārt putni, kas labāk pielāgojušies aukstumam, paliek dzīvi un nākamajā vairošanās sezonā pārnes savus labos gēnus nākamajām paaudzēm.

Daļai cilvēku patīk palīdzēt putniem, aukstajā sezonā tos barojot. Tiem cilvēkiem, kuri nolēmuši putnus barot, Funts lūdz ielāgot divas lietas. Pirmkārt, iestājoties aukstumam un sniegam, protams, dabā samazinās putniem pieejamā barība, tomēr arī šādos apstākļos putni paši spēj atrast sev nepieciešamās barības daudzumu. Putnus barot ziemā nav nepieciešams, jo, lai cik bargi būtu laika apstākļi, putni ir raduši paši sev vajadzīgajā daudzumā atrast barību arī aukstajā sezonā.

Otrkārt, ja nolemts putnus ziemā barot, obligāti jāievēro trīs nosacījumi - ja ir sākts barot putnus, tas jāturpina līdz pavasarim, kad ne tikai dienās, bet arī naktīs gaisa temperatūra nav zemāka par 0 grādiem un ir nokususi sniega sega. Barotavā vienmēr - katru dienu - jābūt putniem pieejamai barībai. Nedrīkst pieļaut kaut vienas barošanas reizes iztrūkšanu. Barība, ko dod putniem, nedrīkst būt sālīta un/vai ar garšvielām, iesaka Funts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form