Raidījums vēsta, ka novērojis - aizvien biežāk pēc "legālo narkotiku" lietošanas jaunieši nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Tie, kuriem sākas niknuma lēkmes vai halucinācijas, tālāk tiek nosūtīti uz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tajā "de facto" sastapuši vienu no "spaisa" lietotājiem Juriju (vārds mainīts).
Viņš "legālās narkotikas" lieto pusgadu. "Spaisam" esot dažādas stipruma pakāpes. Jurijs izvēloties spēcīgāko: ,,Caur "spaini" iepīpēji, tā uzreiz "iesit" - ir labi. Apmēram 20 līdz 30 minūtes viss ir ļoti labi. Pie datora vari visu ko darīt. Taču, kad iziet, tad ir vāks. Man vairs nav vajadzīgs ne dators, ne kas cits. Man atkal jābrauc pēc "spaisa" un nav svarīgi, cik tobrīd rāda pulkstenis. No rīta, dienā, naktī, jebkurā laikā, kad vajag, tad jābrauc!"
Dienā Jurijs izpīpējot divus gramus. Tas izmaksā vismaz 17 eiro - vairāk nekā 500 eiro mēnesī. Jurijs neatklāj, kur iegūst naudu. Taču pastāvīga darba viņam neesot. Vīrietis sācis pīpēt "spaisu", jo "zālīte" vairs nav sniegusi nepieciešamo efektu. Runājot par veselību, Jurijs atzīst, ka ,,nervu sistēma sabrūk acu priekšā. Ja es šobrīd būtu bez zālēm, jūs ar mani nemaz nevarētu parunāt. Es pasūtītu jūs ,,pāris māju tālāk" vai sadauzītu jūsu kameru. Tāds ir efekts - vārdos neaprakstāms niknums un naids. Ja nav "spaisa", tad man ir ļoti slikti. Sākas panika. Tad kaut kur jāatrod nauda, lai dabūtu iepakojumu un varētu uzpīpēt. Tāda ir katra diena."
Raidījums vēsta, ka "spaisu" pīpējot arī jaunieša draugi. Gadoties, ka "legālo narkotiku" iespaidā Jurijs redz halucinācijas. Viņš pats gan tās sauc par vīzijām. Jurija novērojumi liecina, ka tās vēl biežāk piemeklējot jauniešus, kas "spaisu" lieto kopā ar alkoholu. Taču tās nav patīkamas sajūtas: ,,Man ir palātas biedrs. Viņam šobrīd ir 14 gadu. Jau ilgi pīpē. 18 gados viņš kļūs par "dārzeni", nekas no viņa nebūs palicis. Viņš nenometīs. Viņš tikai par to vien domā, kā izies, tā uzreiz uzpīpēs." Pats Jurijs nolēmis "legālajām narkotikām" vairs nepieskarties. Tomēr no apreibināšanās pilnībā atteikties negrasās. Turpmāk dzeršot šņabi. Arī citi lietotāji "de facto" atzīst, ja pēc pirmajām reizēm nekļūst fiziski slikti, atkarības iestāšanās ir neizbēgama. Taču tieši tā šīm tirdzniecības vietām ir sagādājusi neskaitāmi daudz pastāvīgo klientu.
Pie vienas bodītes "de facto" sastop bijušo narkomānu. Edgars un viņa draugi pīpējuši "spaisu" vairāk nekā pusotru gadu. Edgars tā dēļ nonācis slimnīcā. Tagad viņš šos tirgoņus vaino savas veselības sabeigšanā. "de facto" pārraidītajos kadros redzams, kā Edgars paņem netālu esošās miskastes un met tās tirdzniecības vietas virzienā. Pēc asas vārdu apmaiņas ar tirgotāju kompānija veikalu pamet. Edgars un viņa draugi cer, ka šādā veidā vēršoties pret tirgotājiem, izdosies no "legālo narkotiku" lietošanas pasargāt savus vienaudžus. Taču patiesībā šis incidents, par kura nejaušu aculiecinieku kļuva arī "de facto", parāda, ka cīņa kļuvusi pārāk nekontrolēta. Bijušie narkomāni neatļautā "spaisa" izplatīšanu cenšas apturēt ar tikpat neatļautu agresiju.
Raidījums tāpat vēsta, ka arī Saeimai joprojām neizdodas par "legālo narkotiku" izplatīšanu noteikt kriminālsodu, arī likumsargi cīņā ar "legālo narkotiku" tirgoņiem iepaliek.
Likumsargi veic regulāras kratīšanas "legālo narkotiku" veikalos, lai izņemtu maisījumus. Taču arī tirgoņu kļūst aizvien veiklāk, viņi lielu daudzumu "spaisa" uz vietas neglabā.
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins raidījumam "de facto" skaidro: ,,Ja mēs konstatējam ekspertīzes laikā, ka tā tomēr ir jauna psihoaktīva viela, kas nav iekļauta aizliegto vielu sarakstā, tad līdz ar to mums, protams, kriminālprocess ir jāizbeidz. Cilvēku mēs nevaram saukt pie kriminālatbildības."
Rezultātā tirgoņi saņem vien administratīvu sodu par noteiktām kvalitātes prasībām neatbilstošu preces pārdošanu. Tas ir līdz tūkstoš četrsimt eiro. Taču uzņēmums tajā brīdī bankrotē, sodu nenomaksā.
Raidījums vēsta: šobrīd trūkst politiskās gribas, lai "legālo narkotiku" tirdzniecības kriminalizēšanu izdalītu no politiski jūtīgā likumprojekta un bodītes beidzot slēgtu. Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Vienotība") norāda: ,,Mēs nevaram katram atsevišķam priekšlikumam taisīt atsevišķu likumprojektu. Manuprāt, ja ir pieteikti vairāki priekšlikumi, mēs varam izskatīt visus un balsot, ja kāds priekšlikums kādam neder, tad ir jābalso tam cilvēkam pret. Ja viņš ir par, lai balso par. Problēma ir, ka dažiem cilvēkiem šķiet nepieņemama viena norma un viņi bremzē visu likumprojektu." Balsošana Saeimā atlikta atkal par nedēļu.
Jau vēstīts, ka no svētdienas, 23. marta, LTV ziņu dienesta raidījumos sākts projekts ,,Legālā nāve". Projekta ietvaros žurnālisti pēta, kas kontrolē "legālo narkotiku" biznesu, analizēs likumdošanas vājās vietas un atklās lietotāju pieredzi.
