Huans Karloss I apliecināja, ka Spānija ar interesi ir sekojusi Latvijas modernizācijas un pārmaiņu ceļam un novērtē valsts ieguldījumu mazākumtautību jautājumu risināšanā, kas Latvijā balstās uz pamattiesību respektēšanu.
Pēc Spānijas karaļa vārdiem, Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO ir kalpojusi kā būtisks faktors, lai abu valstu starpā izveidotos tuvākas attiecības.
Viņš gan piebilda, ka Latvijas un Spānijas saites ir ļoti senas. Piemēram, Turaidas pils ekspozīcijā izstādītais Galīsijas gliemežvāks piederējis kādam viduslaiku ceļiniekam, kurš bija devies svētceļojumā uz Santjāgo de Kompostelu, un parāda to, kā tā laika Livonijas teritorijā bija izveidojies viens no Santjāgo ceļa ziemeļu atzariem.
Turklāt Rīgā dzīvoja un gāja bojā spāņu diplomāts un novelists Anhels Ganivets, kas kā Spānijas ģenerālkonsuls deva lielu ieguldījumu abu tautu kultūras saišu stiprināšanā.
Tāpat 20. gadsimtā Latvijas hispānisti kultivēja kultūras procesa apmaiņu. Spānijas karalis minēja Konstantīnu Raudive, kas bija Salamankas universitātes students un spāņu dižgaru Unamuno un Ortegas un Gaseta draugs, kā arī daudzu spāņu literatūras klasikas darbu, tajā skaitā "Dona Kihota" tulkotājs.
Pēc Huana Karlosa I vērtējuma, spāņu kultūra Latvijā piedzīvo lielu pacēlumu. Viņš pauda prieku par Latvijas iedzīvotāju lielo interesi par Spānijas kultūru, kā arī par spāņu valodu, kas ir viena no izplatītākajām valodām pasaulē.
Spānijas karalis pauda cerību par turpmāku attiecību pilnveidošanu, kas pavērs lieliskas nākotnes perspektīvas. Runājot par ekonomikas jomu, Spānijas karalis minēja, ka nozīmīgu Spānijas un Latvijas uzņēmēju divpusējais forumu, kas noticis 2004. gadā ar mērķi veicināt ekonomisko sadarbību, vismodernāko termoelektrocentrāli Baltijā, kuras celtniecību nesen pabeidza liels Spānijas uzņēmums un kura tiks atklāta trešdien.
Pēc viņa teiktā, arī daudzi citi Spānijas uzņēmumi, īpaši tekstila nozares, ir nostabilizējušies Latvijā. "Tāpat ir izveidojusies abpusēja un pieaugoša tūristu apmaiņa, kas ir būtisks nosacījums valstu savstarpējo attiecību progresam un dziļākai iepazīšanai," sacīja Huans Karloss I.
Viņš piebilda, ka daži latvieši dodas svētceļojumā uz Santjāgo de Kompostelu, bet citi ir iepazinušies ar Spānijas pilsētām, ar valsts vēsturisko un kultūras mantojumu vai arī ar saules pielietajām pludmalēm Kanāriju salās.
Savukārt Zatlers uzrunā pauda pateicību par to, ka Spānija nekad neatzina Latvijas iekļaušanu PSRS.
Viņš karalim apliecināja, ka spāņu kultūras loma Latvijā nostiprinās – aizvien vairāk cilvēku Latvijā izmanto iespēju apgūt spāņu valodu, mācīties spāņu dejas un studēt Spānijas kultūru, veicinot sapratni starp abām tautām.
Zatlers pieminēja arī veiksmīgo spāņu mūziķu grupas "Nuevo Ballet Espanol" uzstāšanos Latvijā un latviešu mākslinieku priekšnesumus Spānijā. "Patiesi lepojamies ar pianista Vestarda Šimkus spīdošo uzvaru Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā," sacīja prezidents.
Zatlers arī norādīja, ka Latviju un Spāniju tuvina regulāri tiešie avio sakari starp Rīgu un Barselonu, ko izmanto gan tūristi, gan uzņēmēji. Pēc prezidenta vārdiem, Spānija ir svarīga Latvijas ekonomiskā partnere. Viņš pauda cerību par turpmāko ekonomisko saišu padziļināšanu.
Zatlers karalim arī solīja atbalstīt Spāniju, kad tā būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.