Ceturtdien, 15.februārī, Valmierā seminārā "Jauni risinājumi bijušo ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai" un Valmieras cietumā izveidoto ražotņu apskates laikā gan uzņēmēji, gan ieslodzījumu vietu pārstāvji uzsvēra, ka ir nepareizi no valsts puses visu atbildību par ieslodzīto nodarbināšanu uzvelt uzņēmējiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Pašlaik valsts un uzņēmēju sadarbības būtība ieslodzīto nodarbināšanā ir tāda, ka uzņēmējs atbild par visu, tai skaitā veic funkcijas, kas būtu valsts kompetencē, piemēram, darbaspēka apmācību," seminārā norādīja SIA "R.C.Serviss" īpašnieks Gundars Logins, kas ilgstoši nodarbina ieslodzītos Valmieras cietumā.

Viņa uzņēmumā cietumnieki no veciem kokmateriāliem, piemēram, guļbaļķu māju detaļām, veido produktu ar augstu pievienoto vērtību ārvalstu tirgiem - sagataves mēbeļu un grīdas segumu ražošanai. Šie materiāli izceļas ar īpatnu, senatnīgu izskatu un ir ļoti pieprasīti. Produkcijas realizācijai Logins atradis ārvalstu partneri.

Logins sacīja, ka pie viņa patlaban strādā tikai viens ieslodzītais, kas brīvībā darbojies kokapstrādē, bet pārējie darbinieki ir jāapmāca uz vietas, jo kursos ārpus cietuma viņus nav iespējams izglītot. Šiem cilvēkiem pārsvarā trūkst ne tikai profesionālu iemaņu, bet pat elementāru pamata darba iemaņu.

Viņu neapmierina valsts izvēlētais Centrāleiropas modelis ieslodzīto nodarbinātībā, kurā visu atbildību par ražošanas procesu nodod uzņēmējam. Otra iespēja, kas dominē Ziemeļeiropā, paredz, ka ražošanas procesus kontrolē valsts institūcijas - tās meklē pasūtītāju, pērk izejvielas un pārdod saražotās preces.

Seminārā EQUAL projekta "Jauni risinājumi bijušo ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai" darba prakšu vienības vadītājs Mārtiņš Grigulis pastāstīja, ka nākotnē ir paredzēts izstrādāt plānu ieslodzīto nodarbinātības optimālai veicināšanai, taču labākais būtu vienlaikus attīstīt gan uzņēmumu ražotnes cietumos, gan cietumu ražotnes, kas izpildītu uzņēmumu pasūtījumus. Tas nodrošinātu, ka valstij nav jārūpējas par izejvielu piegādi un preču realizāciju, bet nodarbinātību cietumos neietekmētu kāda viena uzņēmēja pasūtījums, jo ražotne varētu vienlaikus sadarboties ar vairākiem uzņēmējiem.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes Nodarbinātības daļas priekšnieks Jurijs Kasatkins uzsvēra, ka valsts uzdevums ir radīt apstākļus uzņēmumu attīstībai cietumos. Viņš piebilda, ka ar nekvalificētu darbaspēku saskaras arī uzņēmēji, kas nenodarbina ieslodzītos, uzņēmumos brīvībā bieži nākas uz vietas apmācīt darbiniekus, pat bez īpašas garantijas, ka šie cilvēki pēc profesionālo iemaņu apgūšanas paliks strādāt šai uzņēmumā.

Kasatkins sacīja, ka uzņēmējiem, pārtraucot ražošanu cietumos, likumā tiek paredzēta kompensācija par ieguldītajām investīcijām.

Uzņēmējs Logins kritizēja "Soda izpildes kodeksa" (SIK) grozījumus pērnā gada rudenī saistībā ar ieslodzīto darba samaksu. Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā ražīgums viņa uzņēmumā samazinājies trīs reizes.

Par ieslodzīto katastrofālu motivācijas un darba apjoma kritumu seminārā sūdzējās arī citi uzņēmēji, kam izveidotas ražotnes Valmieras cietumā. Uzņēmējs Vitālijs Kalvāns pastāstīja, ka cietumnieki, kas līdz šim pie viņa mēnesī pelnīja 50 - 60 latus, patlaban pēc nodokļu samaksas saņem ap 18 latiem, un daudzi tāpēc nolemj "atmest darbam ar roku", jo par šo naudu neko daudz nevar iegādāties.

Valmieras cietuma priekšnieks Sergejs Čepjolkins aicināja daļu no ieslodzīto nopelnītā novirzīt ieslodzīto atbrīvošanās fondā, lai šī nauda palīdzētu cilvēkiem sākt dzīvi pēc soda izciešanas. Tāpat viņš aicināja SIK paredzēt priekšrocības uz pirmstermiņa atbrīvošanu tiem ieslodzītajiem, kas soda izciešanas laikā strādā vai citādi pilnveido sevi.

Čepjolkins piebilda, ka, viņaprāt, nav pareizi visu atbildību par ieslodzīto nodarbinātību novelt uz uzņēmēju pleciem, jo viņi negrib nodarboties ar labdarību un tā tiek apdraudētas jau izveidotās ražotnes cietumos un jaunu ražotņu rašanās.

Viņš pastāstīja, ka Zviedrijā, piemēram, pēc valsts pasūtījuma cietumos izgatavo visas valstī nepieciešamās ceļa zīmes. Francijā savukārt cietumos tiek mazgāta bruņoto spēku un dažādu sociālās aprūpes iestāžu veļa. "Šie ir piemēri, kad valsts dod darbu ieslodzītajiem, un darbs būs vienmēr - ceļa zīmes būs vajadzīgas, kamēr vien būs ceļi un automašīnas," sacīja Čepjolkins.

Viņa bijušais vietnieks, tagadējais Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādes priekšnieks Roberts Balodis savukārt atcerējās, ka sākumā uzņēmējus pat nācies lūgties un pierunāt veidot ražotnes cietumā. Kad viņš 2003.gadā sāka darbu Valmieras cietumā, gada laikā darba iespējas tika nodrošinātas ap 60 ieslodzītajiem, bet pērnā gada vidū cietumā strādāja ap 100 notiesāto.

Valmieras cietumā pēdējo gadu laikā septiņas firmas uzsākušas un pārtraukušas darbību - daļēji tam pamatā bijuši uzņēmējiem nepieņemami līguma nosacījumi, kā arī valsts politikas maiņa ieslodzīto nodarbinātības jomā. Cietumā ieslodzītajiem patlaban darbu dod piecas firmas, sacīja Balodis.

No 2006.gada 5.oktobra spēkā ir SIK grozījumi, kas paredz, ka "notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumu daļēju to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieslodzīto uzturēšanu. Šā ieturējuma apmērs ir 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas."

Valmieras cietumā žurnālistiem un citiem semināra dalībniekiem bija iespēja apmeklēt cietuma teritorijā izveidotās kokapstrādes ražotnes. SIA "Storeks" no Rīgas ap 10 ieslodzīto nodarbina koka pakešu logu ražošanā. Uzņēmums veic privātus pasūtījumus.

SIA "R.A&C" cietumā ražo koka mietiņus, bet SIA "Lielezers" ražotnē līmē koksni, ko vēlāk izmanto koka brusu ražošanā. Šai ražotnē strādā 13 - 15 cilvēki.

Valmieras cietuma priekšnieks Sergejs Čepjolkins iepazīstināja arī ar telpām stingrā režīma korpusa pagrabstāvā, kur iespējams iekārtot kādu ražotni, piemēram, šūšanas cehu vai kādu citu darbnīcu.

Kopumā, pēc viņa teiktā, Valmieras cietumā ražotnēs strādā ap 90 cilvēku, bet vēl vairāki desmiti mācās cietuma skolā, apmeklē psihologu, tiekas ar sociālajiem darbiniekiem vai piedalās cietuma saimnieciskajos darbos.

Seminārā izskanēja kritika jaunajai SIK normai, kas paredz lielus atskaitījumus no ieslodzīto nopelnītā ieslodzīto uzturēšanas izmaksu segšanai. Bet saskaņā ar šo normu no ieslodzīto nopelnītā iegūtie līdzekļi veido mazāk par vienu procentu no kopējā cietumu budžeta valstī, norādīja Grigulis.

Semināra dalībnieki uzsvēra, ka šāds atskaitījums no nopelnītā ļoti samazinājis ieslodzīto motivāciju strādāt un darba ražīgumu un līdz ar to ir grūtības nodrošināt darbaspēku cietumos izveidotajos uzņēmumos, arī uzņēmēji nav ieinteresēti veidot jaunus uzņēmumus cietumos vai attīstīt esošos.

Kasatkins seminārā pastāstīja, ka pēc kāda ieslodzītā sūdzības Satversmes tiesā uzsākta izvērtēšana par šīs normas atbilstību Satversmei. Tiesnešu lēmums varētu būt zināms martā.

Otra problēma ir, ka pēc šiem atskaitījumiem samazinās līdzekļu apjoms, ar kuriem apmierināt cietušo civilprasības. Rodas arī nevienlīdzīga attieksme pret tiem ieslodzītajiem, kas strādā un kuri ieslodzījuma laiku pavada bezdarbībā. Vieniem tiek valsts apmaksātas izglītības iespējas, psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas, bet otri strādā un saņem mazu daļu no reāli nopelnītās naudas.

"Cietumā pats galvenais ir, lai notiesātais savā brīvajā laikā būtu aizņemts," seminārā atzina Valmieras cietuma priekšnieks Sergejs Čepjolkins.

Viņš ierosināja no cietumniekiem ieturēto naudu nevis izmantot pašreizējā kārtībā, bet ieskaitīt to ieslodzīto atbrīvošanās fondā, lai nauda palīdzētu bijušajiem ieslodzītajiem uzsākt dzīvi ārpus ieslodzījuma vietas un neatgriezties uz noziedzīgā ceļa.

Šāda pieredze esot citās valstīs, piemēram, Francijā, kur ieslodzītā kontā uzkrājas 10% no visiem viņa ieslodzījuma laikā nopelnītajiem līdzekļiem.

2006.gada nogalē Latvijas cietumos bija ieslodzīti 4832 cilvēki un tikai 30% no tiem bija nodrošināts darbs.

EQUAL projekts "Jauni risinājumi bijušo ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai" Latvijā norisinās kopš 2005.gada.

Nākamais seminārs par ieslodzīto nodarbinātību notiks martā Rīgā, un tajā plānots pie viena galda saaicināt Tieslietu ministrijas pārstāvjus un uzņēmējus, lai vēlreiz apspriestu cietumnieku darba iespējas, problēmas un risinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form