Foto: RIA Novosti/Scanpix
Pēdējos gados Latvijā novērojama imunizācijas rādītāju pasliktināšanās tendence, kas jau tuvākajā nākotnē var novest pie neprognozējamām sekām, jo, palielinoties neimūno iedzīvotāju skaitam, var uzliesmot dažādas, arī sen aizmirstas infekcijas slimības, šodien, atzīmējot Eiropas Imunizācijas nedēļu, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti.

SPKC dati rāda, ka vakcinācijas rezultātā Latvijā katru gadu tiek novērsti 30 000 līdz 40 000 infekcijas slimību gadījumi un 160 šo saslimšanu izraisīti nāves gadījumi. "Vakcinācija ir galvenais sabiedrības veselības pasākums, ja rēķinām, cik saslimšanu un nāves gadījumu ir novērsti," komentējot datus, sacīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.

Patlaban tā dēvētā "kolektīvā imunitāte" Latvijā darbojas un vakcinēto iedzīvotāju skaits ir pietiekams, lai novērstu dažādu infekciju uzliesmojumus, tomēr speciālisti ir nobažījušies par situāciju, kāda varētu rasties jau tuvākajā nākotnē, ja tendence nevakcinēties turpināsies. SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējos gados 10% līdz 15% Latvijas bērnu paliek nevakcinēti, tādējādi apdraudot gan savu veselību un dzīvību, gan citu. Turklāt aptuveni 10% no vakcinētajiem bērniem nesaņem potes noteiktajā vecumā.

Perevoščikovs infekcijas slimību izplatīšanos salīdzināja ar domino kauliņu krišanu, kas nolikti viens aiz otra garā "ķēdē". Viņš skaidroja - ja vismaz viens no "ķēdes" dalībniekiem ir vakcinēts, tā tiek pārtraukta un saslimstība tālāk neizplatās.

Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska mudināja iedzīvotājus, īpaši vecākus, kuru bērniem pienācis laiks vakcinēties, atcerēties, ka nevakcinēšanās ir apdraudējums gan bērna, gan visas sabiedrības veselībai. "Puse no pašreizējās vidusskolas paaudzes nebūtu dzīvi, ja nebūtu antibiotiku un vakcinācijas, jo 17.gadsmitā tikai viena puse no bērniem izdzīvoja līdz 15 gadiem, lielākā daļa mira no infekcijas slimībām," šādu faktu Gardovska minēja kā piemēru tam, ka vakcinācija novērš saslimšanas un nāves gadījumus.

Viena no valsts apmaksātajām vakcīnām bērniem ir garā klepus vakcīna. Pērn BKUS nonākuši 29 mazie pacienti ar šo infekcijas slimību. Diemžēl viens bērns no šīs slimības pērn miris.

"Zūd iedzīvotāju bailes un piesardzība. Cilvēki lēmumus par vakcināciju pieņem emocionāli. Laikos, kad tūkstošiem bērnu slimoja ar smagi noritošām infekcijas slimībām, cilvēki vairāk baidījās no slimībām, nevis vakcinācijām," tā iedzīvotāju nevēlēšanos vakcinēties raksturoja Gardovska.

Pirmā infekcijas slimība, kura pasaulē tika likvidēta vakcināciju rezultātā, bija bakas. Pēdējais saslimšanas gadījums reģistrēts 1987.gadā.

SPKC atgādina, ka šobrīd valsts apmaksāta vakcinācija tiek veikta pret 13 infekcijas slimībām - tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, B hepatītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, pneimokoku infekciju, epidēmisko parotītu, masalām, masaliņām, vējbakām un cilvēka papilomas vīrusa infekciju. 2014.gadā vakcinācijas kalendārā plānots ieviest vēl divas vakcīnas - pret rotavīrusu un otro vakcīnu pret vējbakām.

Tāpat iedzīvotājiem tiek nodrošināta valsts apmaksāta vakcīna pret trakumsērgu, ja notikusi saskare ar dzīvniekiem. Savukārt bērni līdz 18 gadu vecumam, kuri dzīvot teritorijā ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, var saņemt apmaksātu poti pret ērču encefalītu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!