Tādēļ Kalvītis ierosinājis dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu IeM un Valsts policijas atbildīgās amatpersonas par radušos situāciju. Izmeklēšanu veic IeM galvenā inspekcija.
Nav pieļaujams, ka valsts bez līgumiem un apliecinošiem dokumentiem samaksā firmai 600 000 latu, uzsvēra Kalvītis.
Premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins informēja, ka Kalvītis ir izveidojis starpresoru komisiju, kurai noteikts meklēt risinājumus saistībā ar lietisko pierādījumu uzskaiti un glabāšanu. Premjers ir pārliecināts, ka patlaban šajā jautājumā nav kārtības.
"Spektrs K" valdes priekšsēdētāja Juta Šavdina norādīja, ka uzņēmums ar IeM šo jautājumu cenšas atrisināt trīs gadus, tomēr ministrija nav izrādījusi interesi un aprobežojusies tikai ar solījumiem.
"Mūsu līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu beidzās 2003.gada februārī, un jau laikus sazinājāmies ar IeM vadību, lai slēgtu līgumu par pierādījumu glabāšanu un censtos šo situāciju atrisināt. Līdz šim laikam mēs ministrijai esam nosūtījuši apmēram 30 vēstules, tomēr no ministrijas puses bijuši tikai solījumi un rīcība tā arī nav sekojusi," skaidroja Šavdina.
Uzņēmuma noliktavās no 1996.līdz 2003.gadam ir uzkrājušies aptuveni tūkstotis IeM lietu materiālu, kas aizņem divu hektāru teritoriju. Kompānija uzglabā arī apmēram 60 VID izmeklētu kontrabandas lietu materiālu, tomēr šajās lietās konfiscētā produkcija jau tiekot pārvietota uz valsts aģentūras "Materiālās rezerves" noliktavām.
IeM Preses un sabiedrisko attiecību birojā skaidroja, ka līdz šim ministrija nav bijusi iesaistīta jautājuma risināšanā, jo IeM nav līgumisko saistību ar uzņēmumu "Spektrs K".
Ministrija norādīja, ka uzņēmumā atsavinātās preces un mantas glabā ne tikai Valsts policija, bet arī prokuratūras un tiesas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
