Trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas pieņemtais lēmums ierobežot azartspēļu rīkošanu galvaspilsētas teritorijā neļaus valstij un pašvaldībai nodrošināt paredzamos azartspēļu nodokļa un nodevas ieņēmumus, uzskata Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) direktors Ģirts Ludeks.
Finanšu ministrijas prognoze nākamajiem diviem gadiem liecina, ka valsts budžets tikai no azartspēļu nodokļa un nodevas iegūs no 13 līdz 15 miljoniem latu. Ceturtā daļa šo ieņēmumu pienāktos pašvaldībām, kuru teritorijās azartspēles tiek organizētas.
Ludeks norādīja, ka no azartspēļu nozares valsts kopumā nodokļos plāno iegūt no 18 līdz 20 miljoniem latu, taču šādi ieņēmumi nebūšot reāli pēc tam, kad aizliegums stāsies spēkā. Rīgas pilsēta varētu zaudēt aptuveni divus miljonus latu, jo tajā atrodas ap 60% no visām Latvijas spēļu ierīcēm.
Turklāt trešdien atbalstītie spēļu ierobežojumi panāks, ka gandrīz visi 4000 nozarē strādājošie, no kuru atalgojuma tiek maksāti nodokļi, zaudēs darbu.
LSBA uzskata, ka Rīgas domes komiteja lēmumu pieņēmusi bez situācijas izpētes un racionāliem argumentiem un pat bez asociācijas viedokļa uzklausīšanas.
Lēmums vērtējams arī kā "kārtējais signāls, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide kļūst nestabilāka, neprognozējamāka un arvien vairāk tiek pakļauta politiskām intrigām un partiju savstarpējo attiecību un rēķinu kārtošanai," uzskata LSBA.
"Rīgas domnieki izliekas nezinām, ka Saeima drīzumā plāno izskatīt jauno izložu un azartspēļu likuma projektu, kas spēļu nozarē ieviesīs pārmaiņas, sakārtojot daudzas pašreizējās nozares problēmas," teikts LSBA paziņojumā.
Jaunajā likumā paredzēts ieviest stingrākus drošības pasākumus, augstākas kvalitātes prasības spēļu zālēm un spēļu automātiem, videonovērošanas kameras.
Līdz ar to LSBA neizpratni rada Rīgas domes pašreizējās aktivitātes, "cenšoties paspēt pieņemt saistošo noteikumu grozījumus par azartspēļu organizēšanas ierobežošanu Rīgā pirms jaunā likuma pieņemšanas".
Pēc likuma pieņemšanas Rīgas domei atkal nākšoties grozīt saistošos noteikumus. Tas nozīmē, ka pēc pāris mēnešiem deputāti un domes darbinieki atkal tērēs laiku un nodokļu maksātāju naudu pašu pieņemto lēmumu grozīšanai.
Pēdējie spēļu organizēšanas ierobežošanas plāni Rīgā tika pieņemti pirms četriem mēnešiem - šā gada martā, savukārt pašreizējās Rīgas domes deputātu idejas paredz to kardinālas izmaiņas, nevis precizēšanu, kā to iepriekš norādījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija, ierosinot veikt grozījumus.
Šo izmaiņu "rezultātā bieža spēles noteikumu maiņa un noteiktu kritēriju trūkums var novest pie tiesiskā nihilisma un citu likumu neievērošanas, radot augsni varbūtējai korupcijai un subjektīviem lēmumiem," uzskata asociācija.
LSBA arī norāda, ka Rīgas domes "vēlme pieņemt ierobežojumus ir pretēja Eiropas Savienības valstu tendencei liberalizēt likumdošanu", jo pārlieku stingra reglamentācija rada nelegālu biznesu, ar kuru valstīm ir grūti cīnīties.
Asociācija pauž cerību, ka galvaspilsētas domnieki izvērtēs šo nepārdomāto lēmumu un neatbalstīs to domes sēdē.
Rīgas domes informācijas un sabiedrisko attiecību projektu koordinators Viktors Daugmalis aģentūrai LETA norādīja, ka "visu nevar mērīt tikai naudā - tā var aizrunāties arī līdz narkotiku attaisnošanai".
Daugmalis atsaucās uz aptaujas datiem, saskaņā ar kuru 95% rīdzinieku atbalsta azartspēļu aizliegumu. "Tas ir vēl viens arguments, lai šim biznesam neļautu okupēt pilsētu," sacīja domes pārstāvis.