Raimonda (vārds saprotamu iemeslu dēļ mainīts – red.) braukšanas stāžs pārsniedz divdesmit gadus. Arī braukšana reibumā nav sveša – un izteikumu kolorīta dēļ intervija vai pareizāk, sakot – monologs ir īsināts minimāli. Lai mums piedod autovadītāji, kuru attieksme pret problēmu atšķiras – diemžēl, ikdienā uz ceļa jārēķinās, ka pretīmbraucošais šoferis var domāt līdzīgi.
Īstenībā es cenšos nebraukt “šmigā”, jo ļoti daudz naudiņas ir samaksāts. Jūs mani varbūt tagad parādīsiet kādā “kriminālinformā”, ja?… pēdējo reizi samaksāju septiņarpus simtus. Latos. Otru reizi pēc kārtas paņēma… tagad cenšos tā nebraukt vairāk.
Kāpēc brauc cilvēki šmigā? Pirmkārt, tāpēc, ka iedzēris, otrkārt, tāpēc, ka ir vairākas kondīcijas. Viena, kad tikko bišķiņ iedzēris, otra tā, ka sēžas pie stūres, un trešā, kad viss ir vienalga.
Es esmu profesionāls vadītājs – man ir pilnīgi vienalga. Es braucu jau no bērnības. Man ir visas iespējamās kategorijas, man ir stāžs. Es jums pateikšu - uz ielām tie, kam tagad ir tiesības iedotas, viņi brauc simtreiz sliktāk skaidrā prātā, nekā es braucu iereibis. Man iereibušam… katrā ziņā, es zinu, kad ir tāda kondīcija, ka vispār neko nesaprot, tad nedrīkst braukt, tiešām, bet, kad nu ir sīks reibais, tad nu … var braukt.
Divreiz esmu pieķerts arī uz pohām… otrā dienā, kad nebija nekas lietots, bet no iepriekšējās dienas vēl ir jūtams kaut kas. Acis sarkanas vai elpā kas slikts.
Ko jūs gribat man piešūt, es esmu profesionāls vadītājs. To nevar zaudēt. Iedzēris tu to nezaudē. Jūs, kad iedzerat, varat rakstīt? Varat staigāt? Varat. Jūs iedzēris varat filmēt? Varat.. Tas ir profesionālisms - tu nevari to zaudēt. Es braucu pat īstenībā iedzēris… kā lai to izstāsta? Gonkās. Tas gan jau sen bija. Tad, kad ir bišķīt iedzēris, ir uzreiz kaut kāds asums, kaut kas.
Reāli “šmiga” ir tad, kad... Vajag jau arī zināt… braukt pa pilsētu… kaut kāds mērs ir jāzina, ka tu nedrīksti braukt vairāk…
Jo pilnīgi visi tā brauc, visi ‘’menti’’ brauc “šmigā”, visi muitnieki brauc, visi brauc… Es pat nezinu tādu, kurš nebrauktu. Katrā ziņā nav tas regulāri, bet nu ir tas, ka… notiekas… Man vienam “čomam” tikko noņēma tiesības. Bet nu ir sāpīgs moments. Vajagot 1000 dolārus. Tagad puisis stūrē bez tiesībām. Vienīgais, ka tagad vairāk ievēro noteikumus – zina, ka nedrīkst par ātrumu uzķerties, jāievēro zīmes, lai “neštopē”. Bet nu brauc, jābrauc ir, kā tad nebrauksi?
Citus viedokļus par braukšanu reibumā lasiet www.izglabdraugu.lv!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
