Naudas plūsma uz partiju kasēm pēc 8. Saeimas vēlēšanām nebūt nav apsīkusi. Septiņus mēnešus pēc tām vairāk nekā simt tūkstoši latu ieplūduši trīs partiju kasēs, kuras turklāt nav spējušas iekļauties valdībā, ziņo "Neatkarīgā Rīta avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Bagātāko partiju vadītāji mēģina pārliecināt, ka viņiem labvēļi ziedo idejas un vērtību vārdā, nevis kādu valdības piesolītu labumu dēļ. Turklāt izrādās, ka partiju vadītāji lielākoties nezina savus ziedotājus un nav lietas kursā par konta stāvokli.

Ziedojumu pārskats liecina, ka pēc vēlēšanām visvairāk saziedots Tautas partijai (TP), kas tradicionāli pēdējos gados bijusi turīgākā, Latvijas ceļam (LC) un Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP), kuras abas izgāzās vēlēšanās, nepārvarot piecu procentu barjeru. Šo partiju sponsoru listē ir arī virkne lielziedotāju, kas ziedojuši vairākus tūkstošus latu gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu deklarācijām, palielinājies sponsoru – privātpersonu īpatsvars. Te jāatgādina, ka pēdējos gados mediji atklāja virkni šaubīgu firmu, kas it kā ziedojušas partijām, savukārt likums par sākumdeklarēšanu, kas ļautu pārbaudīt privātpersonu ienākumu legalitāti, pēc ilgas muļļāšanas Saeimā pērn un arī iepriekš tomēr netika pieņemts.

Centrālā varas, Ministru prezidenta partija Jaunais laiks (JL) no šā trijnieka sponsoru piesaistes spējā ievērojami atpaliek – tai pēc uzvaras vēlēšanās ziedotie 66 514 latu ir apmēram uz pusi mazāk nekā LC (Ls 119 740) un LSDSP (Ls 135 430) un trīsreiz mazāk nekā TP (Ls 184 021).

Maka biezuma ziņā no JL daudz neatpaliek arī ietekmes ziņā daudz vājākā TB/LNNK (Ls 49 550) un Līdztiesība (Ls 43 220), bet uz pusi mazāk nekā šīs partijas pēc vēlēšanām savākusi Latvijas Pirmā partija (LPP), vēl mazāk – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

TP joprojām ir izteikta lielsponsoru partija. Lielākie uzturētāji bijuši pērn aprīlī reģistrētā Conrad Holding Group (Ls 10 000), Laitwood (Ls 10 000), kas pieder Siguldas uzņēmējam Oskaram Gudrajam, kurš arī pats dienu pirms vēlēšanām TP atvēlēja 10 000 latu.

Unilat Corporation ziedojis 8900 latu, SIA Jukko – 1000 latu, un tās ir vienīgās juridiskās personas starp kopumā 60 TP ziedotājiem pēc vēlēšanām. Desmiti privātpersonu TP ziedojušas pa pāris tūkstošiem latu.

TP priekšsēdētājs Atis Slakteris atzina, ka ar sponsoru sarakstu nav sīki iepazinies, bet, viņaprāt, TP joprojām aktīvi ziedojot tāpēc, ka TP piedāvā alternatīvu esošajai valdībai, ar kuru daudzi neesot apmierināti. Par sponsoru novēršanos pēc TP nonākšanas opozīcijā viņš pagaidām neesot dzirdējis.

Vienīgā LSDSP sponsorfirma ir K+R 2000 (Ls 8000), bet izrādās, ka sociālās valsts iekārtas atbalstītājiem ārpus valsts pārvaldes ir daudz patiesi bagātu sponsoru. 31 personas ziedojumi nav mazāki par diviem tūkstošiem latu, bet vairāk nekā deviņus tūkstošus ziedojuši trīs atbalstītāji – Ginta Kuzmiča, Andrejs Ploriņš un Jānis Barkāns. Ne gāztais LSDSP ekspriekšsēdētājs Juris Bojārs, ne Rīgas mērs Gundars Bojārs, ne LSDSP priekšsēdētājs Dainis Īvāns partijas kasi pēc vēlēšanām nav papildinājuši.

Jautāts, kāpēc cilvēki tik aktīvi ziedo no parlamenta izkritušai partijai, D. Īvāns pieļāva, ka sponsoru interese par LSDSP vairāk varētu būt saistīta ar tās darbību Rīgas domē, un uzsvēra, ka LSDSP darbojas vēl 90 pašvaldībās.

Atšķirībā no citiem partiju vadītājiem, kas centās iestāstīt, ka arī lielie sponsori no partijas negaida nekādu pakalpojumu, D. Īvāns bilda, ka sponsoriem tomēr ir kādas intereses, un, lai partijas būtu neatkarīgākas, tās vismaz vēlēšanu starplaikā vajadzētu finansēt no valsts līdzekļiem.

Sīkāku informāciju par sponsoriem D. Īvāns ieteica lūgt partijas ģenerālsekretāram Jānim Dinēvičam, kurš gan bija ļoti lakonisks: «Sponsoru sarakstu neesmu pārskatījis, nezinu visus ziedotājus. Tā ir sponsoru brīva izvēle ziedot LSDSP, ja viņi uzskata, ka ir vēlams ziedot LSDSP.»

Sponsoru sarakstu neesot pētījis arī LC priekšsēdētājs Andris Bērziņš, taču viņš bija pārliecināts, ka LC ziedotājiem «vērtības ir svarīgākas par naudu», ja jau viņi turpina ziedot arī pēc ilggadējās varas partijas neiekļūšanas Saeimā. Par ziedošanas tendencēm, viņaprāt, varēšot spriest pēc gada vai pusotra, bet pagaidām neesot novērota sponsoru un partijas biedru novēršanās. Tiesa, mediji gan pastāvīgi ziņo par ceļinieku aiziešanu no partijas un pat to biedru izteikumiem par LC iespējamu likvidāciju.

10 000 latu pagājušā gada nogalē un vēl tikpat šogad LC paspējusi ziedot nekustamo īpašumu firma Natre un Jelgavas mežs. 10 00 latu ziedojis Armands Mucenieks un Georgs Lansmanis, kā arī tradicionālais LC sponsors SIA Tilts, kura, līdzīgi kā sadalot risku bankās, daļu naudas ieguldījusi arī JL (Ls 5000).

Arī SIA Mikas, kas savulaik sponsorējusi gan LC, pēc uzvaras Rīgas domē – LSDSP, pēc Saeimas vēlēšanām tomēr noenkurojusies pie JL. Tomēr lielākais JL sponsors, kas pēc vēlēšanām JL sarūpējis jau 20 000 latu, ir Liepājas osta – interesanti, ka pašlaik Saeimā jau galīgajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi likumā par ostām. Aktīvi ziedo arī pazīstamā uzņēmēja Sola Bukingolta firmas. JL sponsoru listē ir ievērojami vairāk firmu nekā citu partiju ziedotāju sarakstā.

Lai gan LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons bilda, ka «partijas sponsori nav tikai lielie naudas devēji interešu nozīmē, bet partijas ierindas biedri, folozofijas atbalstītāji» un katrs ziedo pēc savām iespējām, partijas ziedotāju saraksts liecina, ka tikai vienu trīssimto daļu ziedojuši sīkziedotāji, bet pārējo lielsponsori – eksbaņķieri Arnolds Laksa un Vilis Dambiņš, galvenais partijas uzturētājs, premjera biedrs Ainārs Šlesers, kā arī Juris Jansons. Ē. Jēkabsons gan «no galvas» nevarēja pateikt, kas ir šis J. Jansons. Neraugoties uz pozicionēšanos kā mazos un vidējos uzņēmējus atbalstoša partija, tēvzemieši joprojām uzņēmumu naudu nespēj piesaistīt. Tikai pāris dienu pirms vēlēšanām TB/LNNK 10 000 latu bija ziedojusi kokapstrādes firma MZM.

Šādā pašā situācijā ir arī Līdztiesība, kuras deputāts Miroslavs Mitrofanovs atzīst, ka grūtības ar sponsoriem partijai ir jau kopš neatkarības atjaunošanas laikiem, «jo uzņēmējiem ir diezgan bīstami parādīt saistību ar organizāciju, ko daži politiķi sauc par pretvalstisku». Bez dažiem lielziedotājiem Līdztiesības biedri lielākoties maksājuši pa 25, 50, 100, 250, 300, 500 latiem, it kā par noteiktu pozīciju vai iespējām būtu noteikta zināma takse. M. Mitrofanovs skaidro, ka cilvēki lūgti ziedot iespēju robežās, lai segtu priekšvēlēšanu tēriņus.

Atsevišķi uzņēmēji un paši deputāti ziedojuši apvienībai PCTVL, bet tās otrai loceklei – Sociālistiskajai partijai – ir bijis tikai viens ziedotājs.

Latvijas Zemnieku savienības ziedojumu plūsma apstājusies pēc 28. augusta, kad kļuva skaidrs, ka startēs kopā ar zaļajiem, tādējādi finanses virzītas caur ZZS kasi, kas gan nav īpaši pilna (Ls 14 727).

11 tūkstošu latu ziedojumu konts ļauj zināmas aktivitātes veikt arī Sociāldemokrātu savienībai, nepilni pieci tūkstoši – Latvijas Demokrātiskajai partijai un Ziedoņa Čevera Brīvības partijai. Tautas saskaņas partijai pēc vēlēšanām ziedots nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form