Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa, 2008. gadā, apsekojot vispārizglītojošo skolu skolēnus, tostarp sporta skolu audzēkņus un bērnus ar paaugstinātu fizisko slodzi, secinājusi Sporta medicīnas valsts aģentūra (SMVA).

Pārbaudot skolēnus ar EUROFIT metodi, atklājies, ka kardiorespiratorās spējas, kas raksturo sirds un asinsrites sistēmas, elpošanas funkcijas un atspoguļo organisma spējas uzturēt ilgstošu, ritmisku slodzi, ir zemas un zem vidējā līmeņa 75,2% skolēnu un 43,2% sporta skolu audzēkņu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi.

Zemāks par vidējo līmeni ir arī muskuļu spēks 67,9% skolēnu un 44,3% sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi. Arī muskuļu stiprums šajās grupās zem vidējā līmeņa ir attiecīgi 61% un 45,7% bērnu.

41,7% skolēnu un 23% sportistu un bērnu ar paaugstināto fizisko slodzi ātrums ir zemā vai zem vidējā līmeņa, bet lokanība vidējā un augstākā līmenī ir tikai 38% skolēnu un 52% sporta skolu audzēkņu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi. Bet līdzsvars zemā līmenī ir 47,1% skolēnu un 23,5% sportistu un bērnu ar paaugstinātu slodzi.

SMVA arī konstatējusi, ka tikai 4,9% Latvijas skolēnu (tostarp arī bērnu ar augstu un paaugstinātu fizisko slodzi) ir pareiza stāja, bet stājas traucējumi ir 95,1% un pārsvarā gadījumu stāja ir asimetriska, spārnveida vai ieliekta.

Veicot fiziskās sagatavotības izvērtējumu skolās, kopumā apsekoti 13 660 bērni, kas tika pārbaudīti pēc EUROFIT metodes, kuru ieteikusi Eiropas Parlamenta Fiziskās attīstības komisija un kuru tiek rosināts ieviest kā obligātu visās Eiropas Savienības valstīs.

Kā norādīja SMVA direktore Ilga Sarmīte Priedīte, šie rādītāji ir satraucoši, īpaši skolēnu zemās kardiorespiratorās spējas, jo tās paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku, no kurām cilvēki visvairāk mirst.

Lai uzlabotu skolēnu, sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi, SMVA rosina pilnveidot virkni normatīvo aktu un veikt izglītojošo darbu skolēniem un skolotājiem un ārstniecības personām.

Kā problēmu SMVA arī min to, ka nav apstiprināti grozījumi pamatizglītības un vispārējās izglītības programmām, nosakot četras obligātās sporta stundas no pirmās līdz ceturtajai klasei, trīs obligātās stundas - no piektās līdz devītajai klasei un divas stundas - no desmitās līdz divpadsmitajai klasei.

Tāpat nav apstiprināta programma sagatavošanas grupā iedalīto bērnu fiziskajām aktivitātēm sporta stundās no pirmās līdz devītajai klasei.

Ne visas skolas piedāvā koriģējošās vingrošanas nodarbības un ne vienmēr veic pakāpenisku psihomotoro un kardiorespiratoro īpašību, fiziskās sagatavotības paaugstināšanu vispārizglītojošās skolās un sporta meistarības pakāpenisku pilnveidi profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, ievērojot vecumu, dzimumu, fizisko attīstību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, uzsver SMVA.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!