Otrdien, 1. jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē deputāti sprieda par sportošanas iespējām iekštelpās. Tām, kā pauda vairāki deputāti, būtu arvien jāpieaug, ņemot vērā Covid-19 izplatības mazināšanos.
Kā Saeimas apakškomisijā stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs, kopš decembra iekštelpu sporta bāzes apmeklēt drīkst tikai augstākā līmeņa profesionāļi uz izlašu sportisti.
"Nu jau pusgadu sportisti, amatieri, un arī bērni, un jaunieši, kas nav izlasē un kas nav profesionāļi, [sportot iekštelpu sporta bāzēs] nevar. Tas viennozīmīgi ir atstājis ļoti negatīvu ietekmi uz mūsu sporta nozares attīstību, it īpaši uz bērnu un jauniešu sportu, it īpaši tajos sporta veidos, kur ārtelpu aktivitātes ļoti minimālā veidā var aizstāt iekštelpu aktivitātes," teica Severs.
Kā piemēru viņš minēja sporta veidus, kurus praktizē uz ledus. Piemēram, profesionāli apgūt slidošanas prasmes ārtelpās neesot iespējams. Taču tiem, kas jau gandrīz pusgadu nav slidojuši Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, iztrūkstošā slidošanas prakse var būtiski ietekmēt viņu kā sportistu nākotnes panākumus.
Severs informēja, ka otrdien, 1. jūnijā, valdība varētu skatīt IZM rosinātos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lai vairāki ierobežojumi neattiektos uz sporta pasākumu un treniņu organizēšanu, epidemioloģiski drošu sporta norišu izmēģinājumprojektiem, kas saskaņoti ar IZM, Veselības ministriju (VM) un attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju, un kuru norises epidemioloģiskās drošības prasības saskaņojis Slimību profilakses un kontroles centrs.
Uz šiem pilotprojektiem attiektos vairāki drošības pasākumi, piemēram, reizi nedēļā notiktu skrīnēšana uz Covid-19, bērnu vecāki treniņos nepiedalītos, tiktu uzskaitītas visas personas, kas piedalās sporta pasākumā un citi drošības pasākumi.
IZM pārstāvis atgādināja: gadījumā, ja šonedēļ divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā sasniegs 250, saskaņā ar valdības izstrādāto "luksoforu" būtu jābūt pieejamām individuālajām sporta nodarbībām iekštelpās visiem, ievērojot noteiktos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. IZM jau ir sagatavojusi redakciju par individuālajām nodarbībām iekštelpās arī citos sporta veidos, tostarp fitnesa sektorā. Pirmdien, 31. maijā, 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 266,0.
Jāatgādina, ka valdība ir noteikusi arī vairākas priekšrocības tiem, kas ir vakcinējušies. Proti, sporta amatierkolektīvi, viena kolektīva ietvaros līdz 20 pilnībā vakcinētām personām var nodarboties ar konkrēto sporta veidu iekštelpās. Savukārt ar 15. jūniju vakcinētām personām būs pieejamas sporta nodarbības iekštelpās, kā arī vakcinētas personas drīkstēs apmeklēt fitnesa zāles, skaidroja Severs.
Jau ziņots, ka pret Covid-19 vakcinēta persona skaitās tad, ja ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.
Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) vērsa uzmanību, ka, viņaprāt, nepietiekami šobrīd tiek domāts par personām, kas nevakcinējas pret Covid-19 dāžādu, arī objektīvu iemeslu dēļ. "Mēs nevienā brīdī nerunājam par tiem, kas nevakcinēsies. Tad sanāk ka viņi vairs nekad nevarēs nodarboties ar sportu?" viņš teica.
VM pārstāve Jana Feldmane skaidroja, ka VM strādā divos virzienos, un viens no tiem ir drošības pasākumu mazināšana, ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanos, neskatoties uz vakcinācijas aptveri. Savukārt otrais virziens ir izņēmumi vakcinētām personām. "Kamēr mēs nevaram atcelt visus piesardzības pasākumus, kamēr ir ļoti augsts Covid-19 izplatības risks, mēs vakcinētiem cilvēkiem, ņemot vērā, ka viņiem tas inficēšanās risks ir mazāks, varam izveidot izņēmumus," viņa paskaidroja.
"Delfi" jau rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņēmuši 3632 cilvēki, otro - 4527 cilvēki, bet vēl 830 personas vakcinētas ar "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
