Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi un valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Ziņojumu ministri uzklausīs otrdien, liecina Ministru kabineta (MK) dienas kārtība.
Kā skaidrojusi IZM, pārmaiņu mērķis "ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību".
Latviešu valodas aģentūras 2016. gadā veiktā pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2010-2015" dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu to prot labi, tomēr 22% atzinuši, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014. mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76%, savukārt 2016./2017. mācību gadā jau 92%.
Plānotās pārmaiņas paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā, uzsvērusi IZM.
Ministrija atsaucas uz Latvijas Tiesībsarga pētījumu, kurā uzsvērts, ka mazākumtautību bērniem tiesības uz valsts valodas apguvi ir jāgarantē pienācīgā līmenī. "Latvijas situācijā ir jo īpaši svarīgi, lai mazākumtautību bērniem būtu vienlīdzīgas tiesības, tālāk studējot un strādājot amatos, kur valsts valodas prasība ir objektīvi nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai," pamatojusi IZM.
2004. gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību vispārējās izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms. Jau no 2006./2007. mācību gada valsts pārbaudījumu materiāli vispārējā vidējā izglītībā tiek sagatavoti latviešu valodā.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018. mācību gada, 9. klasē no 2019./2020. mācību gada valsts pārbaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā.
Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, paredzēts ziņojumā.
Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM sniegs atbalsta pasākumus pedagogiem. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences.
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā. Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai un tamlīdzīgi.
Ministrija vērsusi uzmanību, ka arī turpmāk nacionālo minoritāšu pārstāvjiem būs iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, vienlaikus saglabājot savu dzimto valodu un kultūru, piemēram, izvēloties tos kā mācību priekšmetus skolā vai ārpus skolas nodarbību ietvaros.
Kā liecina MK sēdes protokollēmuma projekts, IZM līdz 31. decembrim plāno iesniegt izskatīšanai MK nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat IZM sagatavos jaunus MK noteikumus par valsts vispārējās izglītības standartu un pirmsskolas izglītības vadlīnijām un līdz nākamā gadā 30. aprīlim normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai MK sēdē.
