"Paredzēts, ka Memoriālais parks veiktu gan informatīvi muzejisku funkciju, gan darbotos arī kā specifisks tūrisma objekts. Šeit esošie pieminekļi dod raksturīgas sava laika liecības, tie ir izcili tēlniecības mākslas darbi, kādi Latvijā citviet vairs nav saglabājušies. Tādēļ ļoti svarīgi ir atjaunot un saglabāt šos pieminekļus, radot sakoptu vidi. Kapsētā ir daudz piemiņas zīmju un pieminekļu ar augstu māksliniecisko vērtību, bet kapličas ir nozīmīgi memoriālās arhitektūras paraugi," komiteju informēja Rīgas domes Pieminekļu padomes loceklis Eižens Upmanis.
Lielie kapi ir ievērojamākā Rīgas memoriālās piemiņas vieta, kas glabā daudzu paaudžu rīdzinieku likteņstāstus divu gadsimtu garumā (kopš 1772.gada). Šeit atdusas daudzi ievērojami rīdzinieki, kuriem pilsētā ir piemiņas plāksnes, viņu vārdi ir iemūžināti muzejos, tikai to atdusas vietas ir aizaugušas un sapostītas.
Komiteja tika informēta, ka Eiropā ir astoņi apbedīšanas kultūras muzeji, kuru pieredzi varētu pārņemt Rīga, veidojot šeit Memoriālo parku.
Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) norādīja, ka izveidojusies dīvaina, pat absurda situācija - pilsētas centrā ir plaša zaļā teritorija ar lielu kultūrvēsturisko vērtību, taču šai teritorijai nav attīstības mērķa. Šajā vietā valdošā nekārtība, nopostītās piemiņas vietas un iedzīvotāju nedrošība nav nedz pilsētas vadības, nedz sabiedrības interesēs". Vides komitejas priekšsēdētājs arī norādīja, ka memoriālās kultūras tradīcijas Latvijā paaudžu paaudzēs vienmēr tikušas godātas un koptas.