Foto: F64
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicina Ekonomikas ministriju (EM) kā AS "Latvenergo" akcionāru un Labklājības ministriju (LM) kā atbildīgo ministriju rast iespēju daļu energokoncerna peļņas novirzīt maznodrošināto iedzīvotāju, pensionāru un daudzbērnu ģimeņu atbalstam, pausts SPRK paziņojumā.

SPRK arī uzsver - "Latvenergo" iesniegtais tarifu projekts, kas paredz no 1.aprīļa paaugstināt elektrības cenu mājsaimniecībām, kas patērēs vairāk par 1200 kilovatstundām gadā, neaizsargā maznodrošinātus iedzīvotājus un elektrības cenu nav paredzēts diferencēt, balstoties uz iedzīvotāju maksātspēju.

SPRK uzsver, ka tarifus var noteikti, balstoties tikai uz ekonomiski pamatotām izmaksām, "nevis tarifu aprēķinus veidojot uz sociāli politiskiem apsvērumiem". Saskaņā ar normatīvajiem aktiem elektrības tarifus var diferencēt atbilstoši elektroenerģijas spriegumam, patēriņa apjomam un struktūrai. Elektrības tarifu noteikšanu lietotājiem "nevar izmantot kā instrumentu sabiedrības sociālo problēmu risināšanai," uzsver SPRK.

"EM ir plaši izreklamējusi "Latvenergo" iesniegto elektrības tarifu projektu kā sociālo akciju, taču tas neatbilst sociālas kampaņas būtībai. Diemžēl nav saprasts, ka tarifu projektā nav paredzēts tarifus diferencēt atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai vai pēc kādām citām sociālajām pazīmēm. Šādi EM paziņojumi ir aplami un sabiedrību maldinoši, un ir izraisījuši pamatotu sabiedrības pretreakciju un nepieciešamību skaidrot notiekošo," pauž SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš.

"Tāpēc pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kad daudziem iedzīvotājiem ir samazinājusies maksātspēja, regulators aicina EM un LM izmantot iespēju veidot sociāli atbildīgu risinājumu [..], piemēram, AS "Latvenergo" kā valstij piederoša uzņēmuma peļņas daļas valsts budžetā novirzīšanu atbalstam daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, pensionāriem u.c. sociālajām grupām. Tā kā AS "Latvenergo" budžetā plāno gūt peļņu no neregulējamajiem darbības veidiem vairāku miljonu apmērā, šādu risinājumu ir iespējams rast, vajadzīga tikai politiskā griba," skaidro Zariņš.

Jau vēstīts, ka "Latvenergo" plāno no 1.aprīļa mājsaimniecībām ieviest divus diferencētus elektroenerģijas tarifus - mājsaimniecības, kas mēnesī patērē līdz 100 kilovatstundām, tarifa izmaiņas neietekmēs, bet mājsaimniecībām ar lielāku patēriņu maksa par enerģiju pieaugs. No 1.aprīļa būtu spēkā divi tarifi - starta tarifs, kas paliks tāds pats kā līdz šim - 0,0825 lati par kilovatstundu, un pamata tarifs, kas būs 0,1074 lati par kilovatstundu.

Jaunais tarifu plāns paredz, ka no 1.aprīļa visas mājsaimniecības sāktu maksāt "starta tarifu" - 0,0825 latus par kilovatstundu. Ja mājsaimniecība līdz nākamā gada 1.aprīlim patērēs vairāk nekā 1200 kilovatstundas (vidēji 100 kilovatstundas mēnesī), tad turpmāk par patērēto enerģiju, sākot ar 1201 kilovatstundu, katru mēnesi būtu jāmaksā jau "pamata tarifs" - 0,1074 lati.

Eenergokoncerns aplēsis, ka mājsaimniecībām kas patērē no 101 līdz 200 kilovatstundām elektrības ikmēneša maksājums pieaugs vidēji par 1,1 latiem, tiem, kuri patērē 200 - 400 kilovatstundām tarifs pieaugs vidēji par 4,36 latiem mēnesī. Savukārt tiem, kas tērē 400 kilovatstundas būs jāmaksā vidēji par 10 latiem vairāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!