"Personīgi izsaku dziļu nožēlu par Ušakova nekonsekvento rīcību, kas ir pilnīgi pretēja viņa un arī partijas "Saskaņas centrs" paustajam viedoklim jautājumā par valsts valodu un referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu," paziņojumā medijiem piektdien pauž Sprūdžs, uzsverot, ka "kā valdības pārstāvis un Zatlera reformu partijas biedrs stingri un nepārprotami iestājos par Satversmē nostiprināto un garantēto latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu". "Tas ir neapstrīdami, nediskutējami un absolūti viennozīmīgi, tādēļ jebkurš aicinājums - vārdos vai reālā rīcībā - mainīt latviešu valodas konstitucionālo pamatu man ir nepieņemams," uzsver ministrs.
Tomēr Sprūdžs atzīmē, ka "Pilsoniskās savienības" aicinājums atsaukt Ušakovu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata "būtu politisks, ne juridiski likumpamatots lēmums". Viņš skaidro, ka likums skaidri un nepārprotami paredz apstākļus, kuriem iestājoties, atbildīgais ministrs var pieņemt lēmumu par pašvaldības vadītāja atstādināšanu. "Rīgas domes priekšsēdētāja faktiskā rīcība nav likuma pārkāpums, tāpēc atstādināšana atbilstoši likumam nav iespējama," skaidro Sprūdžs.
Jau ziņots, ka apvienībā "Vienotība" ietilpstošās PS valde ceturtdien nolēma aicināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru izvērtēt Ušakova atbilstību Rīgas domes priekšsēdētāja amatam saistībā ar viņa parakstīšanos par Satversmes grozījumiem par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Iepriekš vēstīts, ka Rīgas mērs un SC līderis Ušakovs paziņojis, ka ir piedalījies parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā. Ušakovs to pamatoja ar vēlmi solidarizēties ar cilvēkiem, "kuri vēlas saglabāt savas pašcieņas izjūtu".
Satversmes grozījumu ierosinātāji ir biedrība "Dzimtā valoda", kuras līderi ir Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko.
Centrālās vēlēšanu komisijas īstenotā parakstu vākšana ilgs visu novembri. Ja par Satversmes grozījumiem parakstīsies vismaz 154 379 pilsoņi, tie nonāks Saeimā. Pirmajā nedēļā tam, lai krievu valoda būtu otra valsts valoda Latvijā, savu atbalstu paudis 11 581 pilsonis.