Valsts vides dienesta (VVD) direktora amatā ir jābūt cilvēkam, kurš tiek galā ar saviem pienākumiem, spēj cīnīties par iestādei nepieciešamo finansējumu un īstenot reformas iestādes efektīvākajai darbībai, otrdien žurnālistiem norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Ministrs pēc valdības sēdes otrdien žurnālistiem atzina, ka šobrīd viņš nevēlētos prognozēt to, kurš varētu ieņemt VVD direktora amatu pēc tam, kad to no 11.jūnija pametīs pašreizējais dienesta vadītājs Vilis Avotiņš.
"Ir divas iespējamas procedūras - vai nu ir atklāts konkurss vai arī rotācija resoru iekšienē vai no citurienes valsts pārvaldē. Izskatās, ka šobrīd priekšroka būtu jādod konkursam, bet arī par to galīgs lēmums vēl nav pieņemts," teica ministrs, norādot, ka no izvēlētās procedūras būs atkarīgs tas, cik ātri VVD tiks pie jauna direktora.
"Ja tas ir konkurss, tad mēs to varēsim izdarīt mēneša, pusotra laikā. Ja tā ir rotācija, tad, protams, tas var notikt daudz ātrāk," teica Sprūdžs. Viņš gan pauda, ka nevēlas šobrīd runāt par iespējamiem kandidātiem, ja tiks nolemts piemērotāko kandidātu VVD vadītāja amatam meklēt rotācijas ceļā. "Visi prasa par [Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāju Andri] Leitasa kungu. [..] Pilnīgi iespējams, ka viņš ir laba kandidatūra, bet pilnīgi noteikti viņš nekādā veidā nav vienīgais iespējamais variants," atzina Sprūdžs.
Taujāts, kādam jābūt jaunam VVD direktoram, kāds nav pašreizējais dienesta šefs Avotiņš, Sprūdžs norādīja: "Pirmkārt, tam vadītājam jābūt tādam, kas spēj piedāvāt vīziju, kā attīstīsies Valsts vides dienests, vadītājam, kurš spēj argumentēti cīnīties par finansējumu savai nozarei, parādot, kādi pasākumi tiks veikti, lai šis finansējums tiktu efektīvi izmantots. Tās ir lietas, ko šajos mēnešos no Avotiņa kunga nav izdevies iegūt, un tāpēc es uzskatu, ka viņš neatrodas savā vietā. Tur nav nekā personīga. Es nerunāju par ļoti konkrētiem pārmetumiem, bet par sistēmiskām lietām, kas nedarbojas un kas ir viņa atbildība, un viņa piedāvātie risinājumi neiztur kritiku."
Vides ministrs atzina, ka VVD budžets nav liels. Līdzīgi ir ar vides inspektoru štatu un arī algām. "Skaidrs, ka finansējums nozarei principā ir nepietiekams, un ir jācīnās par lielāku finansējumu, bet ir jautājums, vai VVD ir komanda ar vadītāju, kura ir spējīga par šo finansējumu tādā kvalitatīvā veidā cīnīties. Otrs - vai tā komanda, kas ir, ir spējīga parādīt, kā izlieto esošo finansējumu, ka tas tiek izlietots efektīvi, jo VVD ir ļoti plaši sazarota struktūra," skaidroja Sprūdžs.
Pēc viņa sacītā, ir runa par administratīvo funkciju konsolidāciju un administratīvā aparāta samazināšanu. "Ļoti vājš tas darbs ir bijis, gadiem jau. Faktiski neeksistējošs. Kad es sāku par to interesēties un jautāt, tad kaut kādus priekšlikumus pamazām sāku vilkt ar knīpstangām ārā, bet man tas nav jādara. Tur ir jābūt cilvēkam, kurš ir enerģijas pilns un ir gatavs to darīt, uzņemties atbildību un virzīt uz priekšu [..]," teica ministrs, nosakot, ka pirmkārt vēlas tādu cilvēku VVD vadībā, kas spēj tikt galā ar saviem darbiem.
Savukārt runājot par specializētā kuģa iepirkuma konkursu, par ko Avotiņš ministra pārmetumus noraidīja, norādot, ka šis konkurss ir VARAM kompetencē, vides ministrs skaidroja: šis ir kopīgs ministrijas un dienesta sadarbības projekts un VVD lielas saistības ar šo konkursu nav. "Taču tā problēma ar VVD ir tāda, ka tā kuģa uzturēšana pēc tam būs šī dienesta uzdevums. Izrādās, ka kuģa uzturēšana izmaksā ļoti dārgi. Tas cipars VVD budžetā būtu ļoti nozīmīgs, bet šis finansējums nav nekur paredzēts, nav nekur paprasīts," teica Sprūdžs.
Šis finansējums ir jāparedz nākamā gada VVD budžetā, un jau tagad būtu jābūt iezīmētam un skaidram, ņemot vērā, ka valsts budžeta tēriņus plāno trīs gadu perspektīvā. "Tur ir jābūt vadītājam, kurš tev atnes sarkano lampiņu brīdī, kad pietrūkst budžets, nevis man ir jāiet noskaidrot: "eu, Avotiņa kungs, kā tad jūs to kuģi uzturēsiet? Nebūs baigi dārgi? [..]," ironizēja ministrs.
Jau ziņots, ka Sprūdžs vienojies ar Avotiņu par darba attiecību pārtraukšanu no šā gada 10.jūnija.
Avotiņam tiek pārmests neprofesionāls darbs, par ko liecinot pēdējā laikā klajā nākušie "tādi vides aizsardzības prasību pārkāpumi kā Karvas hidroelektrostacijas, "Man-Tess" un to darbības ietekmes uz vidinepietiekama un novēlota kontrole, neatbilstošs vides inspektoru tehniskais nodrošinājums, haoss piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procedūrās, kā arī neveiksmīgi organizēti liela apjoma iepirkumi ar negatīvām ilgtermiņa sekām VVD budžetā".
Neoficiāla informācija par to, ka iecerēts nomainīt VVD ģenerāldirektoru Avotiņu, kurš vienlaikus pārstāv ministrijas intereses Ventspils ostas valdē, parādījās jau pirms mēneša, taču tolaik Sprūdžs to aģentūrai LETA kategoriski noliedza.
Avotiņš noliedz ministra izteiktos pārmetumus par nekvalitatīvu darbu un norāda, ka rudenī pats bija plānojis pamest ieņemamo amatu.