Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) ir nācis klajā ar priekšlikumu - samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un aizliegt viņiem vienlaikus vadīt pašvaldību iestādes un uzņēmumus.
"Cik zinu, par šiem jautājumiem Saeimas deputāti ir strīdējušies jau kopš 90.gadiem, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju vadīja Jānis Škapars," saka Spurdziņš. Pēc viņa domām, Latvija ir pārāk maza valsts, lai, piemēram, Valmierā pašvaldības deputātiem vajadzētu strādāt pilnu darba dienu. Tādas pašvaldības būtu ļoti dārgas, jo deputātiem būtu jāmaksā alga, un tā noteikti nebūtu minimālā alga.
Bet ir jautājums, ko darīs tie "pilna laika" pašvaldību deputāti. Saeimā ir nepārtraukts likumdošanas process, bet Valmierā, iespējams, būtu vajadzīgi kādi divi vai trīs deputāti, kuri būtu mēra vietnieki un ikdienā ar kaut ko nodarbotos. Vai tas ir nepieciešams? Pēc Spurdziņa domām, nē.
Ja ministrs Sprūdžs uzskata, ka pašvaldību uzņēmumu vadītāji, būdami deputāti, finanšu "deķīti" velk uz savu pusi, tad varu teikt, ka ministrs ir vadījies tikai no sliktajiem piemēriem, norāda Spurdziņš. Viņaprāt, nav nekas slikts, ja par deputātu ievēl skolas direktoru, kāda cita pašvaldības uzņēmuma vadītāju. Ja vadītājs ir ievēlēts par deputātu, tas nozīmē, ka iedzīvotāji viņu ir atzinuši par politiski un sabiedriski aktīvu cilvēku, ka viņš vēlas realizēt idejas, ko atbalsta vēlētāji. Bet šiem deputātiem nav jāpiedalās domes balsojumos, kuri skar viņu vadītos uzņēmumus. Lobijs jau darbosies arī tad, ja domē būs ievēlēts nevis skolas direktors, bet kāds skolotājs. Viņš tāpat finanšu "deķīti" vilks uz savas skolas pusi, ir pārliecināts Spurdziņš