Finanšu ministrs ir pārliecināts par valdības un FM spējām garantēt inflācijas un citu fiskālo rādītāju atbilstību Māstrihtas kritērijiem tuvāko divu gadu laikā. Valdība pašlaik strādā saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto Konverģences programmu un ne valdībai, ne Finanšu ministrijai tai nav nodoma no tās atteikties, uzsvēra Spurdziņš.
Iemesli, kas, pēc finanšu ministra domām, tiešām būtiski veicina inflācijas pieaugumu, ir ne tikai administratīvi regulējamo cenu un naftas produktu cenu kāpums, bet arī milzīgais privātajam patēriņam izsniegto kredītu apjoma pieaugums, pieļaujot pat tādus gadījumus, ka kredīts tiek izsniegts pat par 105% no īpašuma vērtības. Ministrs aicina Latvijas Banku uzsākt nopietnu darbu minētās problēmas izvērtēšanā un ir gatavs sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai tas notiktu ātrāk un efektīvāk.
„Turklāt, šķiet, ka tā nav nejaušība, ka šie Latvijas bankas paziņojumi ir izskanējuši īsi pēc Stokholmas apgabaltiesas sprieduma, kas nozīmē lielu daļu atbildības „Bankas Baltija” krahā uzņemties Latvijas Bankai. Iespējams, ka tās nav Latvijas Bankas dziļās rūpes par lata stabilitāti un inflācijas pieaugumu, bet gan mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no šī tiesas sprieduma”, pieļauj finanšu ministrs.