"Iejaucoties mēs varam panākt pretēju efektu un palēnināt mūsu attīstību," saka finanšu ministrs. Pēc viņa domām, tā kā Latvijas attīstības bāze salīdzinājumā ar vidējo Eiropas Savienības bāzi ir zema, iejaukšanās var radīt negatīvākas sekas, nekā šobrīd rada 6% inflācija.
"Turklāt šķiet, ka inflācija, lai arī pamazām un lēnāk, nekā bijām cerējuši, tomēr krītas," saka ministrs.
Spurdziņš uzskata, ka krasa iejaukšanās šajā situācijā [inflācijas samazināšanā] varētu izraisīt daudzas negatīvas tendences. "Piemēram, ja mēs censtos ierobežot straujo kreditēšanas attīstību, bankas varētu atrast citus ceļus un iespējas," teic ministrs.
Viņš atgādina, ka pašlaik inflācijas ierobežošanas pasākumus izstrādā speciāli izveidota profesionāļu darba grupa, kurā ir pārstāvji no Finanšu, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Bankas. Viņš esot ierosinājis darba grupā iesaistīt arī analītiķus no citām bankām. "Latvijā nav nemaz tik daudz speciālistu, kas spētu nopietni analizēt inflācijas problēmu un sniegt valdībai ieteikumus, kā rīkoties. Tie, kas apzināti, ir iesaistīti šā jautājuma risināšanā," saka Spurdziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
