Nozīmīgākie Latvijas drošības riski ir saistīti ar nemilitārajiem Krievijas ietekmes instrumentiem, kuri bieži ir diskrēti, bet ar ilgtermiņa efektu, minēts šonedēļ valdības sēdes slepenajā daļā prezentētajā ziņojumā.
Portāls "Delfi" piedāvā lasītājiem uzzināt, kas 2015. gadā SAB ieskatā Latvijas drošībai radījis lielākos draudus.
Aizvadītajā gadā, kā minēts ziņojumā, visaktīvāk pret Latvijas interesēm ir strādājuši Krievijas specdienesti. To ietekme un pilnvaras Krievijā ir augstas un atsevišķās jomās turpina palielināties, kas attiecīgi palielina Krievijas specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai.
2015. gadā SAB konstatētējis arī citu ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu speciālo dienestu aktivitātes, tomēr to darbības nav radījušas būtisku apdraudējumu Latvijas drošības interesēm.
Ārvalstu specdienestu darbības mērķis, kā skaidro SAB, ir iegūt publiski nepiejamu un slepenu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanai.
Ārvalstu specdienestu izlūkošanas interešu lokā augsta prioritāte 2015. gadā bija un joprojām ir NATO un Latvijas aizsardzības politikas aktualitātes, piemēram, izlūkdienestu uzmanības lokā ir citu NATO dalībvalstu militārā kontingenta dalība starptautiskajās mācībās Latvijas teritorijā, to skaitliskais sastāvs, loģistikas un apgādes jautājumi, minēts ziņojumā.
Tāpat 2015. gadā ārvalstu izlūkdienesti interesējušies arī par Latvijas prezidentūru ES Padomē, Latvijas un citu dalībvalstu pozīcijas svarīgos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, nostāju jautājumā par Krievijai noteiktajām sankcijām, migrācijas un enerģētikas politiku.
Izlūkdienesti pievērsuši uzmanību arī Latvijas iekšpolitiskajām aktualitātēm, piemēram, prezidenta vēlēšanām, valdības stabilitātei, budžeta pieņemšanai, kā arī sabiedrības nostājai bēgļu jautājumā.
Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas, minēts ziņojumā.
Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu dienesti izmanto informācijas iegūšanu no kontaktpersonām, informācijas avotiem, tehnisko un signālizlūkošanu, tajā skaitā kiberizlūkošanu, kā arī informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem.
Pēdējos gados, kā skaidro SAB, turpina pieaugt Krievijas tehniskās izlūkošanas spējas un gatavība tās pielietot. 2015. gadā SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Individuāli lietotāji un to personīgās elektroniskās iekārtas, sociālie tīkli un virtuālie konti joprojām ir augsta riska mērķi.
Bez informācijas vākšanas Krievijas specdienesti, kā norāda SAB, īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības viedokli.
Tāpat arvien vairāk ietekmes pasākumu īstenošanai tiek izmantota virtuālā telpa un sociālie tīkli, kuros specdienesti var darboties attālināti un to patieso īstenotāju identificēt ir sarežģīti. Ietekmes pasākumus virtuālajā telpā 2015. gadā realizēja gan ārvalstu specdienesti, gan citas ārvalstu struktūras un vadītas "haktīvistu" grupas, kā piemēram, tā dēvētie "Kremļa troļļi", raksta SAB.
Ietekmes pasākumi, kā precizē SAB, izpaudās kā provokatīvu komentāru rakstīšana sociālajos tīklos un interneta mediju komentāru slejās, fiktīvu interneta petīciju izvietošanu ar nolūku kurināt nacionālo naidu, nepatiesas un nomelnojošas informācijas izplatīšanu masu medijos. Vairākos gadījumos tika novēroti diskreditējoša rakstura sižeti Krievijas valsts medijos par "agresīvajiem, naidīgajiem un nemākulīgajiem" Baltijas valstu specdienestiem.
SAB atgādina, ka Krievijas teritorijā ar plašām pilnvarām darbojas Federālais drošības dienests (FSB), kura atbildības lokā ir visplašākais tēmu klāsts.
Pastiprinātā FSB uzmanības lokā atrodas gan ārvalstu diplomāti, uzņēmēji, zinātnieki, studenti un žurnālisti, arī regulāri ceļotāji un pierobežas iedzīvotāji arī tiek pakļauti FSB interešu sfērai.
Šantāža un draudi nereti tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki.
SAB gan konkrētos šantāžas gadījumus neprecizē.
Pēdējo divu gadu laikā Krievija pastiprinātu uzmanību velta tam, lai ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā, palielinātu savu klātbūtni informatīvajā telpā, raksta SAB.
Ietekmes palielināšanai ārvalstīs visplašāk tiek izmantots telekanāls "RT" un mediju holdinga "Rossia Segodņa" projekts "Sputnik", kura reģistrāciju Latvijā Krievija centās panākt 2015. gadā.
Tāpat dažādās informatīvās kampaņas, tostarp tās, kas publicētas minētajos Kremļa medijos, ietver dažādām auditorijām mērķētu un pielāgotu propagandu, dezinformāciju un specdienestu organizētus pasākumus.
Arī 2015. gadā šo instrumentu kopums tika efektīvi pielāgots notikumiem Ukrainā, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju, konflikta attīstībai Sīrijā, migrācijas jautājumam Eiropā un citiem aktuāliem jautājumiem.
Latvijai mērķētās Krievijas ietekmes aktivitātes informatīvajā telpā 2015. gadā lielākoties bija saistītas ar NATO politiku un militārā kontingenta klātbūtni Baltijas jūras reģionā. Pašmāju auditorijai Kremļa kontrolētie mediji NATO atspoguļoja kā agresoru un Krievijai naidīgu spēku, savukārt Latvijā propaganda centās diskreditēt gan NATO politiku, gan sabiedrībā veidot šaubas par Alianses spējām un gatavību aizsargāt Baltiju.
Krievijas tautiešu politika Krievijas tautiešu politika ir viens no redzamākajiem ietekmes instrumentiem Latvijā, tomēr ar tā palīdzību Krievija var manipulēt tikai ar atsevišķām personām un organizācijām, nevis vadīt visus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, minēts ziņojumā.
Krievijas tautiešu politikas mērķis ir konsolidēt un kontrolēt krievvalodīgo kopienu un ar tās starpniecību iegūt spēju ietekmēt iekšpolitisko situāciju, kā arī izmantot tautiešus kā tiešus Krievijas interešu aizstāvjus, kas pilda Kremļa uzdevumu mītnes valstī vai starptautiskā līmenī.
Krievijas izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Kremļa interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši krievijas valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi.
Aktīvi Latvijas virzienā darbojas "Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds", minēts ziņojumā. Krievijas uzdevums, kā skaidro SAB, ir panākt, lai dienaskārtībā tiek uzturēts jautājums par krievvalodīgo un nepilsoņu diskrimināciju un tiesību pārkāpumiem Latvijā, tāpēc "Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds" piešķir finansējumu tām organizācijām, kas īsteno vajadzīgos projektus un kampaņas.
Mākslīgi uzturētā problēma par tiesību pārkāpumiem, etnisko un lingvistisko diskrimināciju ir Kremļa instruments etniskās spriedzes uzturēšanai un sabiedrības šķelšanai, kā arī Latvijas starptautiskai diskreditācijai.
SAB skaidro, ka, lai arī lielākoties migranti, ierodoties Eiropā, vēlas nodrošināt sev un saviem bērniem drošus dzīves apstākļus un labāku nākotni, nevar izslēgt vairākus ar lielo migrantu pieplūdumu saistītus riskus, kas var ietekmēt sabiedrisko kārtību un drošības situāciju valstī.
Tāpat apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, kā skaidro SAB, rada radikāli noskaņoto grupu aktivitātes un ksenofobijas un rasisma pieaugums sabiedrībā.
Migrantu plūsma, kā atgādina SAB, nevar tikt tiešā veidā saistīta ar pieaugošo apdraudējumu, jo radikalizācija nav tikai Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikai raksturīgs fenomens. Kaut arī pastāv risks, ka radikalizēta vai ar kādu teroristisko organizāciju saistīta persona var iefiltrēties migrantu plūsmā, lielākus terorisma draudus rada jau Eiropā dzīvojošie radikalizētie indivīdi un grupas.
