Foto: F64
Satversmes tiesa (ST) atteikusies pieņemt jau otro kukuļdošanā apsūdzētā un patlaban no Finanšu ministrijas ierēdņa amata atstādinātā Vladimira Vaškeviča konstitucionālo sūdzību, apliecināja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa.

ST lēmums nav pārsūdzams, taču Vaškevičam un viņa aizstāvjiem nav liegtas iespējas iesniegt tiesā citu sūdzību, papildināja Pauliņa.

Vaškeviča advokāte Jeļena Kvajtkovska informēja, ka pirmdien saņemta ST otrā atbilde uz konstitucionālo pieteikumu Vaškeviča lietā par tiesībām uz lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē.

ST atteikusies ierosināt lietu, norādot, ka pieteikuma iesniegšanas termiņš ir beidzies šā gada 28.martā, skaitot sešu mēnešu termiņu konstitucionālā pieteikuma iesniegšanas no Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2011.gada 28.septembra lēmuma par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē.

Advokātes ieskatā, šāds ST lēmums, iespējams, liecina par ST vēlmi neierosināt lietu pēc Vaškeviča pieteikuma, jo no juridiskā viedokļa ST lēmums esot pretrunīgs un nepamatots. Lēmumā norādīts uz to, ka termiņi konstitucionālā pieteikuma iesniegšanai tiek skaitīti no "Vaškevičam nezināmā, neizsniegtā un nepaziņotā Rīgas apgabaltiesas tiesneses lēmuma brīža - un vienlaicīgi ir atzīts, ka apstrīdētai likuma normai ir imperatīvs raksturs - proti, tiesnese nevarēja to piemērot vai nepiemērot ar savu lēmumu, jo šādas tiesības tiesai ar apstrīdēto likuma normu ir atņemtas", skaidro advokāte.

Kvjatkovska norādīja, ka tajā pat laikā ST norādījusi arī uz to, ka speciālo procesuālo aizsardzību lieciniekam, kas automātiski nozīmē lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē, piemēroja ģenerālprokurors vēl 2011.gada 9.februārī un tādējādi, ST ieskatā, pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem Vaškevičam bija zināms, ka lieta tiks izskatīta slēgtā tiesas sēdē.

Advokātes ieskatā, šāds ST "bezprecedenta lēmums" parāda kopējo Latvijas varas iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, attieksmi pret viņas klientu - pat jautājumā par lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, kas ir katra cilvēka tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemama sastāvdaļa, tiekot meklētas visas iespējas, lai šādas tiesības Vaškevičam liegtu.

Vaškeviča pārstāvji - advokāti Jeļena Kvjatkovska un Valērijs Ickevičs - 29.maijā vēlreiz vērsās ST ar konstitucionālo sūdzību, kas ir līdzīga tai, pēc kuras ST 21.maijā atteica lietas ierosināšanu.

Kā paskaidroja Kvjatkovska, iepazīstoties ar ST atteikumu ierosināt lietu pēc Vaškeviča 25.aprīlī iesniegtās konstitucionālās sūdzības, advokāti konstatējuši, ka ST vadījusies no likuma normas, kas nosaka, - ja personai nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību ST var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.

Advokātu ieskatā, par Vaškeviča pamattiesību aizskāruma brīdi ST kļūdaini esot uzskatījusi Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2011.gada 28.septembra lēmumu, ar kuru tiesa noteica lietas izskatīšanas vietu un laiku un konstatēja, ka lietā vienam lieciniekam ir piemērots speciāli procesuāli aizsargājamās personas statuss, kas automātiski nozīmē, ka lieta izskatāma slēgtā tiesas sēdē.

Tomēr ST tiesnešu kolēģijai nebija zināms, ka šis 2011.gada 28.septembra lēmums netika paziņots Vaškevičam vai viņa aizstāvjiem, līdz ar to, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas instrukcijām un vispārējai tiesību doktrīnai nav pieļaujams skaitīt pārsūdzības termiņus no lēmuma pieņemšanas brīža, par kuru personai nav bijis zināms, iepriekš skaidroja Kvjatkovska.

Turklāt, kā norāda advokāte, ne Vaškevičs, ne viņa aizstāvji nevarēja un viņiem nevajadzēja paredzēt, ka tiesnese varēja lēmuma formā noteikt lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē, jo konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā norma - Kriminālprocesa likuma 309.panta 1.daļa - ir apstrīdēta tieši sakarā ar to, ka tā neļauj tiesai izlemt jautājumu par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē, atstājot šo jautājumu izpildvaras ziņā.

"Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas tiesnesei nebija tiesiskā pamata izlemt jautājumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē, jo, saskaņā ar apstrīdēto normu, šis jautājums nebija viņas kompetencē," uzskata Vaškeviča advokāte.

Ņemot vērā minēto, Vaškeviča pārstāvji jaunajā konstitucionālajā sūdzībā norāda, ka Vaškeviča tiesību aizskārums noticis ne ātrāk par brīdi, kad tika sākta krimināllietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē, tātad ne ātrāk par 2011.gada 30.novembri.

Ņemot vērā to, ka ST tagad ir informēta, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2011.gada 28.septembra lēmums netika paziņots Vaškevičam vai viņa aizstāvjiem 28.septembrī, Vaškeviča advokāti neredz šķēršļus lietas ierosināšanai ST par Kriminālprocesa likuma 309.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 89.pantam, 92.panta pirmajam teikumam un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļai.

Vaškeviča mērķis, vēršoties ST, ir panākt atklātu tiesas procesu Rīgas apgabaltiesā izskatāmajā kukuļdošanas lietā, kurā viņš ir apsūdzētā statusā.

Apstrīdētā norma - Kriminālprocesa likuma 309.panta 1.daļa - paredz, ka "krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē".

Savukārt Satversmes 89.pants noteic, ka "valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem".

Satversmes 92.panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Tikmēr Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļā ir minēts, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

Kā skaidroja Kvjatkovska, aizstāvība uzskata, ka apstrīdētais tiesību regulējums viennozīmīgi nav atbilstošs valsts pamatlikumam un starptautiski atzītām cilvēktiesību normām, jo Kriminālprocesa likuma 309.panta 1.daļa paredz, ka jebkura lieta, kurā kāda persona ir atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir izskatāma slēgtā tiesas sēdē. Tātad tiesai pat nav iespējas izvērtēt, vai konkrētā gadījumā ir ierobežojamas personas tiesības uz lietas izskatīšanu atklātā procesā, atzīmēja advokāte.

Pēc viņas teiktā, neskaitāmos juridiskajos avotos norādīts, ka nevar ar likumu noteikt konkrētas lietu kategorijas, kuras bez tiesas kontroles izskatāmas slēgtā tiesas sēdē, "respektīvi, tikai tiesa var lemt, vai konkrētajos apstākļos šīs speciālās procesuālās aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešams izskatīt lietu slēgtā tiesas sēdē, un mums sanāk tā, ka tiesas vietā to vispirms lemj specdienesti, kas ierosina speciālo procesuālo aizsardzību, bet pēc tam - ģenerālprokurors, kas akceptē to, un tādējādi tiesa vairs nevar noteikt lietas izskatīšanu atklātā sēdē," skaidroja Kvjatkovska.

Kā ziņots, Vaškevičs tiek apsūdzēts par 52 880 eiro (37 164 latu) un 5600 latu kukuļu došanu kādai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai. Šo lietu Rīgas apgabaltiesa patlaban izskata aiz slēgtām durvīm, jo kādai personai tajā noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!