ST atsakās vērtēt Zatlera rīkojuma Nr.2 atbilstību Satversmei
Foto: F64

atversmes tiesa (ST) atteikusies vērtēt Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera pērnā gada 28.maijā pieņemtā rīkojuma Nr.2, ar kuru rosināta Saeimas atlaišana, atbilstību Satversmei, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa.

Astoņas privātpersonas janvārī iesniedza sūdzību ST, lūdzot izvērtēt iepriekšminētā Zatlera rīkojuma atbilstību Satversmes 14. un 40.pantam, kas noteic Valsts prezidentam ierobežojumus termiņam rosināt Saeimas atsaukšanu un nosaka svinīgā solījuma tekstu, kas tiek dots Saeimas sēdē, prezidentam uzņemoties amata pienākumus. Pieteicēji uzskata, ka ar Zatlera pērnā gada maija rīkojumu aizskartas viņu pamattiesības, kas saistītas ar vienlīdzīguma principu likuma un tiesas priekšā, aģentūru LETA informēja sūdzības iesniedzēji.

Sūdzību ST iesnieguši Dmitrijs Čubukovs, Normunds Ozoliņš, Andžejs Zdanovičš, Tatjana Popova, Jevgenijs Okss, Guntra Vīksna, Kaspars Dimiters un Ļevs Libinsons.

Pauliņa papildināja, ka ST atteikusies pieteikumu pieņemt izskatīšanai, jo atzīts, ka tā iesniedzējiem šādu tiesību nav bijis.

ST konstatējusi, ka pieteikums iesniegts kā konstitucionālā sūdzība, ko likums ļauj iesniegt ikvienai personai, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

Tāpat ST likums noteic, ka tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu atsevišķi neminētu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta izdotu aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam, ir prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam un Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Tādējādi ST likumā izsmeļoši ir uzskaitīts to personu loks, kurām ir tiesības iesniegt ST pieteikumu par lietas ierosināšanu par prezidenta izdota akta, tostarp rīkojuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikuma autoriem šādu tiesību iesniegt sūdzību ST nav bijis.

Sūdzības autori norādīja, ka 2011.gada 28.maijā Zatlers, pamatojoties uz Satversmes 48.pantu, ierosināja Saeimas atlaišanu, kaut arī viņa pilnvaras izbeidzas 2011.gada 7.jūlijā, proti, līdz viņa pilnvaru beigām bija palikušais laiks bija būtiski mazāks nekā pusgads.

Tāpēc konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Zatlers ir pārkāpis Satversmes 14.pantā aprakstīto ierobežojumu un kā sekas nav ievērojis savu svinīgu solījumu, kas ir aprakstīts Satversmes 40.pantā. Tāpat Zatlers nevarēja uzņemties Latvijas Republikas Satversmes 50.pantā paredzēto atbildību, jo viņa pilnvaru laiks bija jau beidzies līdz tautas nobalsošanai.

Tieši šādā veidā tikušas aizskartas sūdzības iesniedzēju pamattiesības.
Sūdzības autori norādīja, ka Satversme ir pamatlikums un tās priekšā visi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji ir vienlīdzīgi. "Un tas, ka Latvijas Republikas Satversmi neievēroja Valsts prezidents, nevis parasts LR iedzīvotājs, nemaz nemaina lietas būtību, jo likuma priekšā visiem jābūt vienlīdzīgiem un visiem tas ir jāievēro," uzskata sūdzības iesniedzēji.

Sūdzības autori norādīja, ka Valsts prezidenta pieņemtā rīkojuma atbilstību Satversmei var izvērtēt vienīgi ST.

Viņi arī norādīja uz Zatlera "mantkārīgu motīvu", kas, pēc pieteikuma autoru domām, "piespieda viņu pārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 14.pantā aprakstītu ierobežojumu".

Sūdzības autori lūdza ST atzīt Latvijas Valsts prezidenta 2011.gada

28.maijā pieņemtā rīkojuma Nr.2 neatbilstību Satversmes 14. un 40.pantam, kā arī atzīt to par spēkā neesošu.

Source

LETA

Tags

Kaspars Dimiters Satversmes tiesa Valdis Zatlers
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form