Satversmes tiesa (ST) ceturtdien, 18. jūlijā, ierosinājusi lietu par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā, portālu "Delfi" informēja ST.
Lieta ierosināta par Augstskolu likuma 5. panta 1. daļas 3. teikuma, 56. panta 3. daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Satversmes 1. pantam, 105. pantam un 112. pantam.
Apstrīdētās normas paredz, ka augstskolas savā darbībā izkopj un attīsta zinātni, mākslu un valsts valodu. Proti, augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā, pieļaujot svešvalodu lietošanu studiju programmu īstenošanā tikai konkrētos gadījumos. Normas paredz, ka Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. ES oficiālajās valodās drīkst būt arī ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde. Tāpat svešvalodā var apgūt programmas, kuru īstenošana konkrētajā svešvalodā ir nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai – valodu un kultūras studijas, valodu programmas -, savukārt ES oficiālajās valodās drīkst īstenot arī kopīgās studiju programmas.
Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus.
Savukārt Augstskolu likuma pārejas noteikumu 49. punkts nosaka: "Grozījumi šā likuma 56. panta 3. daļā attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst šā likuma 56. panta 3. daļas nosacījumiem, ir tiesības turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz 2022. gada 31. decembrim. Pēc 2019. gada 1. janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst šā likuma 56. panta 3. daļas nosacījumiem, nav atļauta."
Augstāka juridiska spēka normas jeb Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Savukārt Satversmes 112. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta."
Lieta ierosināta pēc 20. Saeimas deputātu pieteikuma. Iesniedzēji ir deputāti no "Saskaņas" frakcijas: Boriss Cilevičs, Valērijs Agešins, Vjačeslavs Dombrovskis, Vladimirs Nikonovs, Artūrs Rubiks, Ivans Ribakovs, Nikolajs Kabanovs, Igors Pimenovs, Vitālijs Orlovs, Edgars Kucins, Ivans Klementjevs, Inga Goldberga, Evija Papule, Jānis Krišāns, Jānis Urbanovičs, Ļubova Švecova, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs, Regīna Ločmele-Luņova, un Ivars Zariņš.
Pieteikuma iesniedzēji citstarp norāda, ka apstrīdētās normas ievieš visām augstskolām obligātu uzdevumu izkopt un attīstīt latviešu valodu un ierobežo privāto augstskolu dibinātāju un pasniedzēju brīvību savas akadēmiskās darbības veidošanā, tā aizskarot Satversmes 112. pantā ietvertās tiesības uz izglītību.
Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar privātajām augstskolām Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu kopsakarā ar no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināto un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošo tiesiskās paļāvības principu. Proti, tiekot ierobežotas privāto augstskolu tiesības to komercdarbības ietvaros īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, privātajām augstskolām, iegūstot attiecīgās licences un akreditējot studiju programmas, radusies tiesiska paļāvība un aizsargājamas mantiskas intereses uz šādas komercdarbības veikšanu.
ST uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, proti, Saeimu līdz 18. septembrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 18. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Jau ziņots, ka pērn 21. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā. Grozījumi paredzēja, ka ne tikai valsts, bet arī privātajās augstākās izglītības iestādēs studiju programmas jāīsteno valsts valodā un izņēmumi pieļaujami vien atsevišķos gadījumos.