Lieta ir ierosināta pēc Saeimas divdesmit viena deputāta pieteikuma, kurā norādīts, ka Maskavas ielas teritorijas detālplānojums atļaujot dzīvojamo māju apbūvi Daugavas aizsargjoslā, informē Kovalevska.
Šajā teritorijā apbūve iepriekš neesot pastāvējusi un patlaban šī teritorija tiekot izmantota kā dabas teritorija. Pieteikuma iesniedzēji pauž uzskatu, ka nākamo paaudžu interese saglabāt dabas resursus Rīgas pilsētā esot vērtējamas augstāk, nekā īpašnieka intereses uzbūvēt daudzstāvu daudzdzīvokļu namus un biroja ēku ar tirdzniecības centru. Tos varot uzbūvēt arī citā Rīgas vietā, ievērojot to, ka nedrīkst vadīties tikai no ekonomiskās attīstības apsvērumiem.
Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu, Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro ilgtspējības principu, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu.
Aizsargjoslu likums noteic, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās cita starp aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu.
Rīgas dome ir uzaicināta līdz 31.martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.