Satversmes tiesa (ST) piektdien, 10. janvārī, izbeidza tiesvedību lietā, kurā tika vērtēta norma, kas liedz karavīriem dibināt un darboties politiskās partijās, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Kā ziņots, šā gada aprīlī ST ierosināja lietu par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.
Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.
Savukārt Militārā dienesta likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka karavīram ir aizliegts veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos.
ST lietu ierosināja pēc Laura Boča konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs ir karavīrs, kurš kļuvis par politiskās partijas dibinātāju un biedru. Taču saskaņā ar apstrīdētajām normām viņš nedrīkstot vienlaikus pildīt karavīra pienākums un darboties politiskā partijā.
Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņam Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.
Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 102. pantā noteiktās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē, proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļauj karavīram būt politikās partijas dibinātājam un biedram, bet liedz aktīvi pārstāvēt savas politiskās intereses dienestā.
Apstrīdētās normas arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Profesionālā dienesta karavīri atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar zemessargiem, rezerves karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, kuriem aizliegums darboties politiskās partijās nepastāvot. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.
Kā informēja ST, lietas sagatavošanas laikā tika iegūta informācija, ka Bočs ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2021. gada 4. jūnija pavēli ir atbrīvots no profesionālā militārā dienesta, un profesionālā dienesta līgums ar viņu ir izbeigts pirms termiņa.
Profesionālā militārā dienesta attiecību izbeigšanu ierosinājis pats Bočs, vēršoties ar attiecīgu iesniegumu pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera.
ST atzina, ka šie apstākļi var liecināt par to, ka vairs nepastāv pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums. Pamattiesību aizskāruma neesība atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam var būt pamats tiesvedības izbeigšanai lietā.
ST norādīja, ka tiesvedībai, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās sūdzības, jābūt vērstai uz pamattiesību aizsardzību – tā nevar tikt izmantota vienīgi abstrakta tiesību jautājuma izšķiršanai.
ST atzina, ka no personas pamattiesībām izrietošo subjektīvo tiesību aizskārums ir būtisks konstitucionālo sūdzību veidojošais elements, kas tiešā veidā uzsver konstitucionālās sūdzības primāro mērķi – novērst personas pamattiesību aizskārumu.
ST secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums, kas liedz dibināt politisko partiju un būt par tās biedru, lietas izskatīšanas brīdī uz Boču vairs nav attiecināms un nerada viņam nelabvēlīgas sekas.
Tāpat tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izteicis tādus argumentus un arī no lietas materiāliem nav konstatējami tādi apsvērumi, kas norādītu uz nepieciešamību vērtēt apstrīdēto normu satversmību atbilstoši tiem apstākļiem, kādi pastāvēja lietas ierosināšanas brīdī.
Visbeidzot, ST vērtēja arī apstākli, ka Bočs bija vērsies Nacionālajos bruņotajos spēkos par viņa atkārtotu uzņemšanu profesionālajā militārajā dienestā.
ST atzina, ka apstrīdētās normas šobrīd neskar viņa tiesības pretendēt uz uzņemšanu militārajā dienestā.
Tāpat ST nekonstatē tādus apstākļus, kas norādītu uz to, ka Bočs būtu uzņemts militārajā dienestā un atkārtoti ieguvis karavīra statusu.
Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka nav konstatējams, ka pieteikuma iesniedzējam būtu aizskartas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā un 102. pantā ietvertās pamattiesības.
Līdz ar to ST nolēma izbeigt tiesvedību lietā.
Šis lēmums nav pārsūdzams.
