Likuma norma, kas attiecas uz zemi, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības to bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem un paredz, ka, ja uz atjaunotās zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, zemes īpašniekam i pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar tās īpašniekiem, atbilst Satversmei, uzskata Satversmes tiesa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lieta par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta trešajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta pirmajā un otrajā daļā lietotā vārda "noma" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam" tika ierosināta pēc Regīnas Dubovskas konstitucionālas sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka nomas maksa faktiski būtu jāuzskata par kompensāciju, kura, savukārt, būtu aplikta ar daudz mazākiem nodokļiem. Aizstājot piespiedu nomu ar servitūtu, viņas īpašuma tiesības tiktu ierobežotas daudz mazākā apmērā, nekā tas ir šobrīd. Vienlīdzības principam, pieteikuma iesniedzējas ieskatā, neatbilstot tas, ka pret zemes īpašniekiem, kuru zeme atrodas brīvostas teritorijā, tiekot piemēroti labvēlīgāki noteikumi, piemēram, šādos gadījumos atlīdzība par zemes lietošanu netiekot aplikta ar nodokļiem.

Pieteikuma iesniedzēja gan norādīja, ka nomas maksa piespiedu nomas gadījumā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības, taču viņa neapstrīdēja nomas maksas apmēru. Tādēļ Satversmes tiesa šajā lietā vērtēja tikai piespiedu nomas institūta atbilstību Satversmei, nevērtējot nomas maksas apmēra atbilstību.

Satversmes tiesa secināja, ka atšķirīgi noteikumi attiecībā uz zemes īpašniekiem, kuru zeme atrodas brīvostu teritorijās, un citiem zemes īpašniekiem, atbilst vienlīdzības principam: brīvostu zeme pilda īpašas funkcijas un šādas zemes īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojumi ir daudz būtiskāki, nekā citu zemes īpašnieku tiesību ierobežojumi.

Satversmes tiesa norādīja, ka likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" pieņemšanas laikā vēl nebija atjaunots Civillikuma spēks; servitūts to laiku tiesībās netika regulēts. Tādēļ likumdevēja izvēle par labu piespiedu nomai bija visatbilstošākā tā brīža situācijai. Tiesa arī norādīja, ka pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības, nodibinot servitūtu, netiktu ierobežotas mazāk, nekā piespiedu nomas gadījumā.

Satversmes tiesa norādīja, ka nodokļi nevar būt kritērijs normas satversmībai: likumdevējs var grozīt normatīvos aktus, paredzot izdevīgākos noteikumus tāda vai cita veida atlīdzības par zemes izmantošanu saņēmējiem. Savukārt, pieteikuma iesniedzēja šajā lietā nav apstrīdējusi nodokļu tiesību normas, kas noteic, kādi personas ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem un cik lielā mērā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form