ST skatīs tiesnešu un prokuroru algu reformas lietu  (31)

Tiesa vērtēs, vai Saeimas pieņemtās izmaiņas vairākos likumos atbilst Satversmes 1.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Satversmes 83.pantam, kas paredz, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Tāpat tiesa lems, vai izmaiņas atbilst Satversmes 107.pantam, kas noteic, ka katram ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.

Apstrīdētās normas ievieš izmaiņas tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmā. Tās citastarp paredz, ka tiesneša mēnešalgas apmērs ir saistīts ar valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Tāpat normas paredz prēmēšanas un piemaksu iespējas, kā arī ievieš vairākas izmaiņas tiesnešu un prokuroru sociālajās garantijās.

Pieteikuma iesniedzēji ST ir 244 tiesneši, 21 zemesgrāmatu tiesnesis un 141 prokurors. Viņus pārstāv Administratīvās rajona tiesas tiesnese Dina Suipe un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis. Savukārt otru pusi – Saeimu, kas izdeva apstrīdēto aktu, pārstāvēs Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Pleps.

Ar Ministru kabineta 2002.gada 19.decembra rīkojumu apstiprināta koncepcija par tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksu. Koncepcija ieviesta ar 2003.gada 19.jūnija ar likuma "Par tiesu varu" grozījumiem, kas stājās spēkā 2003.gada 1.jūlijā un kur noteikta tiesneša un zemesgrāmatu tiesnešu mēneša amatalgas aprēķināšanas kārtība.

Mēneša algas aprēķināšanas pamatā bija Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētā valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējā mēneša bruto darba samaksa, kas noapaļota latos un indeksēta ar attiecīgu koeficientu 4,5. Augstākām amatpersonām tika noteiktas no 10% līdz 50% augstākas amatalgas. Savukārt Prokuratūras likumā noteikts, ka prokurora mēnešalga atkarībā no ieņemamā amata ir piesaistīta pie attiecīgā tiesneša amata mēneša amatalgas.

ST 2010.gada 18.janvāra spriedumā atzina un 2010.gada 22.jūnija spriedumā atkārtoti norādīja, ka šāda tiesneša atalgojuma noteikšanas kārtība nepieļauj tiesnešu atalgojuma patiesās vērtības samazinājumu. Tā nodrošina tiesneša finansiālo drošību tādā apmērā, lai aizsargātu tiesnešu neatkarību. Sistēma atbilst varas atzaru līdzsvaram un nodrošina to, ka tiesu varai nav jādiskutē ar izpildvaru vai likumdevējvaru par tiesnešu algas lielumu. Sistēma ir arī elastīga – tā nodrošina tiesneša algas apmēra pielāgošanos vidējai darba samaksai valstī, secināja ST.

Taču ar 2010.gada 16.decembra grozījumiem likumā "Par tiesu varu"", "Prokuratūras likumā" un "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" veikta tiesnešu (arī zemesgrāmatu tiesnešu) un prokuroru atalgojuma reforma. Ar šiem likumiem tika ieviesta jauna tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēma.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma reforma veikta pretēji Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā nostiprinātajam varas dalīšanas principam, Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā nostiprinātajam tiesneša neatkarības principam, kā arī neievērojot Satversmes tiesas 2010.gada 18.janvāra un 22.jūnija spriedumus.

Saeima informējusi, ka pēc lietas ierosināšanas ir izdarījusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un likumā "Par tiesu varu". Pēc Saeimas izdarītajiem grozījumiem tiesību normas, kas regulē tiesnešu papildu atlīdzību un tās noteikšanas kārtību, ir izslēgtas vai būtiski labotas, izslēdzot konkrētu institūciju rīcības brīvību šo jautājumu izlemšanā. Līdz ar to lielā mērā novērstas tās identificētās situācijas, uz kurām norādījuši konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, lūdzot atzīt šīs tiesību normas par neatbilstošām Satversmes 1., 83. un 107.pantam.

Saeima norāda, ka Satversmes 83. pants neaizliedz likumdevējam grozīt tiesnešu atlīdzības sistēmu. Šādu reformu var veikt, ja tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums. Tāpat likumdevējs var īslaicīgi samazināt tiesnešu atalgojumu īpašos apstākļos. Saeima uzskata, ka Ministru kabinets sagatavojis un Saeima izskatījusi apstrīdētās normas, apzinoties, ka tās paredz ilgtermiņa tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu, nevis īslaicīgu risinājumu, kas veidots krīzes periodā vai krīzes ietekmē.

Saeima uzsver, ka tiesnešu atlīdzības sistēmas reformas mērķis ir nodrošināt adekvātu tiesnešu atalgojumu un līdz ar to arī tiesu neatkarību. Tāpat likumdevējs ilgtermiņā nosaka salīdzināmus publiskajā sektorā strādājošo atalgojuma kritērijus. Attiecīgā reforma bija nepieciešama, jo "iepriekšējā atalgojumu sistēma sevi esot bijusi izsmēlusi".