Tas bija pēdējais brīdis, kad Saeimas deputāti varēja pieteikt kandidātu ST tiesneša amatam, līdz ar to parlamentam būs jāizšķiras starp divām kandidātēm, jo "Vienotība" pieteikusi ST padomnieci Silviju Meieri, portāls "Delfi" uzzināja Saeimā.
Saeimā portālu "Delfi", ka līdz pulksten 15:50 savu kandidāti Meieri pieteikuši tikai "Jaunā laika" deputāti. Pēc pulksten 16 Saeimas lietvedībā pastāstīja, ka dažas minūtes pirms darbdienas beigām iesniegta arī Muižnieces kandidatūra.
Meiere portālam "Delfi" pastāstīja, ka viņai piekrišanu kandidēt uz ST tiesneses amatu lūgusi apvienība "Vienotība", bet savu CV viņa nosūtījusi JL priekšsēdētājai, Saeimas deputātei Solvitai Āboltiņai. Meiere pastāstīja, ka ST strādā gandrīz kopš tiesas pirmsākumiem – no 1997.gada.
Meieres CV liecina, ka viņa ir diplomēta juriste. 1988.gadā viņa pabeigusi Latvijas Valsts Universitātes (tagad LU) Juridisko fakultāti, 2003.gadā pabeigusi LU doktorantūru.
No 1991. līdz 1994.gadam Meiere strādājusi par LU Tiesību zinātņu pamatu katedras asistenti. Akadēmiskajā darbā Meiere strādājusi arī vēlāk – no 1994. līdz 2000.gadam viņa bijusi lektore LU Tiesību zinātņu pamatu katedrā, bet kopš 2000.gada ir LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektore.
No 1994. līdz 1995.gadam Meiere bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā un ekonomikas departamenta vecākā referente. No 1997. līdz 2002.gadam Meiere ST strādājusi par tiesneša palīdzi, bet kopš 2002. gada ir ST padomniece.
Meiere ir vides tiesību speciāliste, kas LU docē šo kursu, viņa izstrādājusi arī kursu "Teritorijas (telpiskās) plānošanas un būvniecības tiesiskie aspekti". LU Civiltiesisko zinātņu katedrā viņa iesniegusi promocijas darbu par tēmu "Tiesības uz labvēlīgu vidi un to īstenošanas tiesiskās problēmas Latvijā".
TP frakcijas deputāts Māris Kučinskis portālam "Delfi" pastāstīja, ka viņš bijis viens no pirmajiem, kas parakstījies zem Muižnieces kandidatūras pieteikuma. TP izvirzīto kandidāti atbalstot arī LPP/LC.
Kučinskis stāstīja, ka apsvērums virzīt uz ST politiķi - praktiķi radies, vēloties sabalansēt tiesas sastāvu: "Tur jābūt gan teorētiķiem, gan kriminālo un civiltiesību speciālistiem, gan cilvēkiem ar parlamentāro pieredzi." Bijušie parlamentārieši bija gan bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš, gan viņa vietnieks Romāns Apsītis, taču tagad ar Saeimas darba pieredzi ST nav palicis neviens, skaidro Kučinskis.
Viņš uzskata, ka Muižnieces politiskā pieredze ST būtu tikai ieguvums, jo politikā viņa ienākusi no Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa juridiskā dienesta, ilgi strādājusi parlamentā un bijusi arī tieslietu ministre. Pieredze praktiskajā darbā ar likumdošanu esot Muižnieces pluss, uzskata Kučinskis, savukārt mīnuss viņas kandidatūrai varētu būt "ačgārnais mīts, ka ST nedrīkst būt politiķu".
Jau ziņots, ka ST priekšsēdētāja vietniekam Jurim Jelāginam 8.jūnijā beidzas pilnvaru termiņš, tādēļ parlamentam būs jālemj par jauna ST tiesneša apstiprināšanu. ST tiesnešus amatā apstiprina uz desmit gadiem, taču atkārtoti uz nākamiem 10 gadiem uzreiz tiesnesi amatā nevar apstiprināt. Tiesnesis amatu ST var turpināt ilgāk par noteikto termiņu, ja viņa vietā nav atrasts cits tiesnesis vai arī ja viņš nav pabeidzis skatīt kādu lietu.
ST likums nosaka, ka tiesnešus var izvirzīt trīs institūcijas – Saeima, Ministru kabinets un tiesneši no sava vidus. Saeima drīkst izvirzīt trīs kandidātus, bet MK un tiesneši – divus. Tā kā iepriekš Jelāginu izvirzīja Saeima, tad Saeimai ir arī jālemj par nākamo kandidātu, kā arī par to jābalso. Pirms balsojuma par kandidātu Saeimai "Latvijas Vēstnesī" ir jāpublicē izvirzītā kandidāta apraksts.