ST vērtēs arī darba devēju 'uzmesto' darbinieku pensiju jautājumu
Foto: DELFI

Satversmes tiesa (ST) vērtēs Saeimas pērn pieņemtos grozījumus valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pensiju otrā līmeņa uzkrājumā ieskaitīt tikai faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, informē tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz šim gadam likums paredzēja, ka "iemaksas fondēto pensiju shēmā ir daļa no iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai", bet kopš šā gada 1.janvāra norma nosaka, ka fondēto pensiju shēmā tiek novirzīta daļa no "faktiski veiktajām iemaksām". Tas nozīmē, ka gadījumā, ja darba devējs, darbiniekam nezinot, neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinās arī darbinieka pensiju uzkrājums.

Tiesa vērtēs, vai grozījumi atbilst Satversmes 1.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Satversmes 109.pantam, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Grozījumus ST apstrīdēja divdesmit apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas deputāti, kuri norāda, ka iepriekš likums neesot paredzējis, ka valsts ņem vērā tikai faktiski veiktās iemaksas fondēto pensiju shēmā. Tādējādi likums pieļaujot iespēju, ka darba devējs varētu nepildīt savu likumisko pienākumu, proti, neveikt sociālās iemaksas par darbinieku. Sekas par nodokļu nemaksāšanu nedrīkstot iestāties darbiniekam.

Saeima ir uzaicināta līdz šā gada 13.jūnijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2011.gada 13.septembris.

Jau vēstīts, ka SC Saeimas frakcija Satversmes tiesā apstrīdēja pensiju likuma grozījumus, jo uzskata, ka to dēļ darba ņēmēji var zaudēt sociālās garantijas darba devēja vainas dēļ. "Tieši no darba devēja ir atkarīgs, vai līdz Valsts kasei un pensiju kapitāla pārvaldniekam nonāks sociālās iemaksas par darbinieku - gan tā daļa, ko maksā pats darbinieks, gan tā daļa, ko maksā darba devējs," skaidroja SC deputāts Andrejs Klementjevs.

ST jau iepriekš pēc SC pieteikuma ierosināja lietu par pērn gada beigās vienlaikus ar valsts budžetu pieņemtajām izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas paredz taupīt valsts budžeta līdzekļus uz darba devēju "uzmesto" darbinieku rēķina, pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķinot no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ar šo gadu no pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem izmaksājamās pensijas aprēķina pēc darba devēja faktiski nomaksātā, nevis deklarētā sociālā nodokļa apjoma. Valdība cer, ka tas ļaus budžetā ietaupīt 4,5 miljonus latu.

ST jau 2001.gadā atzina, ka darbiniekam nav jācieš darba devēja vainas dēļ. Šajā ST spriedumā teikts, ka veikt sociālās iemaksas par katru darbinieku ir pienākums, kurš uzlikts katram darba devējam. Ja darba devējs neizpilda šo pienākumu, tad tieši valstij ir jāiejaucas un jāpiespiež darba devēju veikt savu pienākumu.

Jau ziņots, ka Saeima decembra beigās bez izmaiņām atbalstīja valdības piedāvājumu nākamgad neindeksēt pensijas, nepalielināt iemaksas fondēto pensiju shēmas otrajā līmenī un atstāt to pašreizējo 2% apjomā no nomaksātā sociāla nodokļa, kā arī, par spīti juristu iebildumiem, atbalstīja plānu sociālajā budžetā ietaupīt uz darbadevēju "uzmesto" darbinieku rēķina.

Izmaiņas paredz pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķināt no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem. Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka šī iecere nav viennozīmīgi vērtējama, jo sociālo nodokli maksā "ar darba devēja starpniecību" un darbinieks nevar kontrolēt, vai par viņu samaksāti visi nodokļi.

Arī birojs deputātiem atgādināja par Satversmes tiesas 2001.gada spriedumā secināto, ka darbinieka sociālās garantijas nevar saistīt ar to, vai citas personas (darba devējs) ir vai nav pienācīgi pildījušas likumā noteiktos pienākumus un maksājušas visu nodokļa apmēru.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form