Satversmes tiesa (ST) pēc azartspēļu uzņēmuma SIA "Optibet" pieteikuma 8. maijā lēmusi ierosināt lietu par normu, kas liedz organizēt azartspēles interaktīvajā vidē.
Pieteicējs apstrīdējis likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 9. pantu. Tas paredz, ka uz šī likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
Pamatojoties uz apstrīdēto normu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija apturējusi pieteikuma iesniedzējai izsniegtas azartspēļu organizēšanas licences darbību. Tādējādi pieteikuma iesniedzējai esot pilnībā liegtas tiesības veikt komercdarbību – organizēt azartspēles interaktīvajā vidē – un gūt no tās ienākumus.
Pieteicējs norāda, ka apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās personas tiesības uz īpašumu, kas citstarp ietverot personas tiesības veikt komercdarbību, tai skaitā komercdarbību uz licences pamata. Šis pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu, kā arī neesot samērīgs ar tā leģitīmo mērķi aizsargāt sabiedrību no Covid-19 izplatības, jo azartspēles interaktīvajā vidē tiekot organizētas bez jebkādas personu saskarsmes klātienē, pieteikumā paudis pieteicējs.
"Optibet" uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs arī ar tā leģitīmo mērķi atturēt sabiedrību no nelietderīgiem tēriņiem, jo šis pamattiesību ierobežojums neesot piemērots minētā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi šā leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī labums, ko sabiedrība iegūst no šā pamattiesību ierobežojuma, neesot lielāks par personai pamattiesību ierobežojuma rezultātā nodarīto kaitējumu. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētā norma nepamatoti un nesamērīgi ierobežojot arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pantā ietverto personas brīvību veikt uzņēmējdarbību.
Latvijas Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."
Savukārt LESD 49. pants paredz: "Ievērojot še turpmāk izklāstītos noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tāpat aizliedz ierobežojumus attiecībā uz to, kā dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.
Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kas definētas 54. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā šā Līguma nodaļu par kapitālu."
ST uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 8. jūlijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 8. oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.