ST vērtēs taupību uz darba devēju 'uzmesto' darbinieku rēķina

ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska informē, ka pieteikuma iesniedzēji – 20 Saeimas deputāti – norāda: apstrīdētās normas liedzot personām tiesības uz sociālo drošību, ieskaitot sociālo apdrošināšanu. Tiesiskajās attiecībās, kuras pastāv starp valsti un darba devēju, valstij esot pienākums garantēt, lai nodokļu maksātāji ievēro likumus. Apstrīdētās normas pieļaujot iespēju, ka darba devējs var nelikumīgi neveikt sociālās iemaksas, kas apdraudot darbinieku tiesības, proti, darbinieku tiesības nedrīkstot saistīt ar to, vai cita persona – darba devējs – ir vai nav pienācīgi pildījusi likumā noteiktos pienākumus, pieteikumā norāda deputāti.

Iesniedzēji atsaucas uz pamatlikuma pantiem, kuri noteic - Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Saeima ir uzaicināta līdz 14.aprīlim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 10.jūlijs.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ar šo gadu no pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem izmaksājamās pensijas aprēķina pēc darba devēja faktiski nomaksātā, nevis deklarētā sociālā nodokļa apjoma. Valdība cer, ka tas ļaus budžetā ietaupīt 4,5 miljonus latu.

Ieceri taupīt uz darba devēju "uzmesto" darbinieku rēķina ST apstrīdēja apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcija. SC atgādināja, ka ST jau 2001.gadā atzina, ka darbiniekam nav jācieš darba devēja vainas dēļ. Šajā ST spriedumā teikts, ka veikt sociālās iemaksas par katru darbinieku ir pienākums, kurš uzlikts katram darba devējam. Ja darba devējs neizpilda šo pienākumu, tad tieši valstij ir jāiejaucas un jāpiespiež darba devēju veikt savu pienākumu.

Jau ziņots, ka Saeima decembra beigās bez izmaiņām atbalstīja valdības piedāvājumu nākamgad neindeksēt pensijas, nepalielināt iemaksas fondēto pensiju shēmas otrajā līmenī un atstāt to pašreizējo 2% apjomā no nomaksātā sociāla nodokļa, kā arī, par spīti juristu iebildumiem, atbalstīja plānu sociālajā budžetā ietaupīt uz darbadevēju "uzmesto" darbinieku rēķina.

Izmaiņas paredz pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķināt no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem. Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka šī iecere nav viennozīmīgi vērtējama, jo sociālo nodokli maksā "ar darba devēja starpniecību" un darbinieks nevar kontrolēt, vai par viņu samaksāti visi nodokļi.

Arī birojs deputātiem atgādināja par Satversmes tiesas 2001.gada spriedumā secināto, ka darbinieka sociālās garantijas nevar saistīt ar to, vai citas personas (darba devējs) ir vai nav pienācīgi pildījušas likumā noteiktos pienākumus un maksājušas visu nodokļa apmēru.