Ministru kabinets otrdien no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta svītroja krievu skolu aizstāvības štāba aktīvistu Juriju Petropavlovski (PCTVL).

Tieslietu ministre Vineta Muižniece (TP) valdības sēdē skaidroja, ka atbilstoši pilsonības likuma prasībām pretendentam ir jāapliecina uzticība Latvijai ne tikai ar solījumu, bet arī ar savu rīcību. Pēc Muižnieces domām, Petropavlovska rīcība neatbilst solījumam par uzticību Latvijai.

Muižniece uzskata, ka lēmums nepiešķirt pilsonību Petropavlovskism būs saprotams jebkuram Latvijas pilsonim. "Mums nav jābaidās pieņemt lēmumu, ko no mums sagaida latviešu tauta," sacīja Muižniece.

Tieslietu ministre norādīja, ka šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad kāds tiek svītrots no pilsonības pretendenta saraksta. Tomēr viņa domā, ka šis lēmums ir pamatots un saprotams.

Arī premjers Indulis Emsis (ZZS) uzskata, ka valdība otrdien pieņēma pareizu lēmumu.

Savukārt premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP) valdības sēdē sacīja, ka nevar jaukt integrāciju ar sabiedrības radikalizāciju. Petropavlovskis, pēc Šlesera domām, ir parādījis savu attieksmi un valdība var viņam atteikt piešķirt pilsonību bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), aicinot nākotnē veikt izmaiņas likumos, lai "nepieļautu iespēju, ka radikālu, valstij naidīgu spēku pārstāvji izmanto naturalizācijas privilēģijas".

Kā skaidroja Naturalizācijas pārvaldes (NP) priekšniece Eiženija Aldermane, pārvaldei nebija tiesību Petropavlovski neiekļaut pilsonības saņēmēju sarakstā, jo viņš atbildis Pilsonības likuma un attiecīgo valdības noteikumu kritērijiem.

Arī no izziņas iestādēm - Drošības policijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentācijas centra - netika saņemts atzinums, ka kāda iemesla dēļ šis cilvēks nevar kļūt par Latvijas pilsoni.

Aldermane uzsvēra, ka piešķirt Latvijas pilsonību ir valdības kompetencē, tāpēc tai ir savi argumenti par pilsonības piešķiršanu kādai personai.

Petropavlovskis sacīja, ka valdību izšķirties par pilsonības nepiešķiršanu viņam mudinājušas bailes. "Valdība baidās, ka viņiem vēlētāji nepiedos to, ka man tiks piešķirta Latvijas pilsonība," norādīja Petropavlovskis.

Politiķis valdības lēmumu grasās pārsūdzēt tiesā, taču pagaidām juristi pētot, kurā tiesā prasību labāk iesniegt. Neesot noliegts, ka tā būs Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā, kas atšķirībā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas sūdzības pieņemot arī pirms to izskatīšanas iesniedzēja valstī.

Petropavlovskis ir pārliecināts, ka "pilsonības nepiešķiršana politisku iemeslu dēļ ir skandāls", par kuru viņš Eiropā saņems maksimālu gan morālo, gan materiālo kompensāciju.

Petropavlovskis, kurš vairāk zināms kā krievu skolu aizstāvības štāba līderis un aktīvs protesta akciju pret izglītības reformu rīkotājs, patlaban ir Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs.

Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) Petropavlovski izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam martā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās. Taču, nebūdams Latvijas pilsonis, viņš pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevarēs.

Sharing Options

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus