Tomēr šāds SM ierosinājums izpelnījās Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) kritiku. Premjers norādīja, ka "valdības makā šādu līdzekļu nav". Viņš izteica neizpratni, kādēļ pasažieru dzelzceļa pārvadājumu problēmas jārisina ar dotācijām. Pēc valdības vadītāja domām, problēma būtu jārisina kompleksi un jāpaaugstina arī biļešu cenas.
SM uzdots izstrādāt vairākus iespējamos problēmas risinājuma variantus. Par sabiedriskā transporta pakalpojumiem atbildīgā Autotransporta direkcija (ATD) nākamnedēļ ar izstrādātajiem priekšlikumiem plāno iepazīstināt satiksmes ministru Krišjāni Peteru (LPP), bet pēc tam tie tiks iesniegti izskatīšanai valdībā.
Ir izstrādāti vairāki iespējamie varianti - pārvadājumu samazināšana, biļešu cenu paaugstināšana, pārvadājumu samazināšana apvienojumā ar biļešu cenu paaugstināšanu, valsts dotāciju piešķiršana, biļešu cenu paaugstināšana dažādos termiņos.
Līdz valdības lēmumam biļešu cenas netiks paaugstinātas un arī maršruti netiks slēgti, iepriekš informēja ATD.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome infrastruktūras maksas pieaugumu, kas, pēc uzņēmēju domām, ir pārāk liels, apstiprināja šā gada 12.aprīlī.
Regulators savu lēmumu pamato ar to, ka ir pieaugušas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Tāpat šogad ir samazinājies pārvadājumu apjoms, savukārt infrastruktūras izmaksas tiek sadalītas uz faktiskajiem pārvadājumiem. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu 2005.gadā, kravu pārvadājumu apjoms sarucis par 8%, informē regulators.
Kā uzsver SPRK, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksa nav palielināta kopš 2001.gada.
Lielāko infrastruktūras izmaksu daļu sedz kravu pārvadātāji, kuriem maksa par infrastruktūras izmantošanu pieaug par 5,2%. Tā būs 4,62 lati par nobraukto vilciena kilometru.
Pasažieru elektrovilcieniem maksa būs 2,80 lati, pasažieru dīzeļvilcieniem, motrisēm - 2,36 lati, pasažieru vilcieniem ar lokomotīvi - 2,73 lati, šaursliežu vilcieniem - 1,09 lati par nobraukto vilciena kilometru.
Latvijas Tranzītbiznesa asociācija (LTBA) iepriekš norādīja, ka reāli pieaugums būs daudz lielāks, jo regulators neņem vērā pārvadātājiem noteiktās atlaides. Saskaņā ar LTBA aprēķiniem jaunā 2006./2007.gada vilcienu kustības periodā paredzētā maksa būs par 22%-25% lielāka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.
LTBA par vienu no labākajiem risinājumiem uzskata daļas akcīzes nodokļa novirzīšanu dzelzceļa infrastruktūrai. Pēc asociācijas domām, šajā jomā varētu ieviest autoceļu finansējumam līdzīgu principu.
Proti, dzelzceļa infrastruktūrai sākotnēji tiktu novirzīti 60% iekasētā akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu, kas tiek izmantota dzelzceļā. Pakāpeniski šo īpatsvaru varētu palielināt.
Starptautiskajos pasažieru pārvadājumos pieaugums būs ievērojami lielāks, tādēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vadība nav izslēgusi iespēju, ka no šiem pārvadājumiem būs jāatsakās.
Saskaņā ar Dzelzceļa likumu regulatoram reizi gadā jānosaka minētā maksa, balstoties uz SPRK apstiprināto metodiku un izmantojot LDz iesniegtos izmaksu aprēķinus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
