Stambulas konvencija – grūti sagremojama lieta ar ideoloģizētu pildījumu, saka Vanags un Stankevičs
Foto: LETA

"Tā dēvētā Stambulas konvencija ir tāda grūti sagremojama lieta. Tai grūti iebilst un to grūti atbalstīt. Deviņdesmit procentus no tās varētu ratificēt kaut tūlīt, jo jautājums par vardarbības nepieļaušanu jebkādā sfērā, it sevišķi pret sievietēm un bērniem, ir ļoti svarīgs," intervijā žurnālam "SestDiena" saka Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs šonedēļ intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norādījis, ka šajā konvencijā "zem skaistas deklarācijas ir ļoti ideoloģizēts "pildījums" ar pavisam citādu jēgu. Par vardarbības galveno cēloni nosaukts nevienlīdzīgais varas sadalījums starp sievieti un vīrieti. Tradīcija, kultūra un reliģija tiek nosauktas par galvenajiem cēloņiem vardarbībai pret sievieti".

Vanags intervijā atzīst, ka viņam bijis "prieks lasīt, ka arī bez ratifikācijas lielākā daļa konvencijas principu, kas tiešām vēršas pret vardarbību, pa šo laiku jau ir ieviesti. Tas ir lieliski. Bet konvencijā ir panti, kas, manuprāt, rada riskus. Tie ir kā neaizpildīts čeks, kurā pēc parakstīšanas var ierakstīt jebkādu summu".

Kā piemēru viņš min to, ka dalībvalstis apņemas "izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem," sakot, ka "ir paredzēta īpaša organizācija, kas to kontrolēs. Varbūt arī laulība vai kristīgi tradicionālie priekšstati par ģimeni ir izskaužams stereotips?".

Vanags norāda, ka ir jau "redzējis, kā tas darbojas. Kad Pasaules Luterāņu federācijas asambleja apsprieda rezolūciju par ģimeni, bija spiediengrupas, kas vispirms panāca šķietami nekaitīgu frāzi, ka ģimenei ir dažādi modeļi, bet pēc tam to izmantoja, lai nepieļautu, ka tekstā tiek pieminēta laulība. Tas varot aizvainot tos citādos modeļus. Tā nu rezolūcijā par ģimeni homoseksualitāte tika minēta divās vietās, bet laulība nevienā. Laikā, kad pasaulē strauji tiek dekonstruētas tradicionālās vērtības, man šķiet, ka labāks ceļš ir pieņemt visus nepieciešamos likumus, kas vēršas pret galveno problēmu – pret vardarbību, kas ir Stambulas konvencijas formulētais mērķis, bet neļauties pie labā vilciena piekabināt arī to šaubīgo vagonu," pauž Vanags.

Savukārt Stankevičs intervijā apliecina, ka tieši viņš bijis tas, kurš vērsies pie Zaļo un zemnieku savienības deputātiem, lai runātu par šo konvenciju. Viņš savu nostāju un argumentus, kāpēc konvencija viņam nav pieņemama, darījis zināmus arī "Vienotības" frakcijas vadītājam.

Vaicāts, kādi ir viņa galvenie iebildumi pret Stambulas konvenciju, Stankevičs skaidro, ka rūpīgi izlasījis Stambulas konvenciju, iepazinies ar paskaidrojošo ziņojumu un ļoti būtisku konvencijas fragmentu "izdrukājis septiņās lielākajās Eiropas valodās, salīdzinot formulējumus".

"Vardarbība ģimenēs ir reāla problēma, un uzsveru, ka esmu pret jebkāda veida vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm. Pret to jāvēršas un jādara viss iespējamais, lai novērstu tās cēloņus. Taču šajā konvencijā zem skaistas deklarācijas ir ļoti ideoloģizēts "pildījums" ar pavisam citādu jēgu. Par vardarbības galveno cēloni nosaukts nevienlīdzīgais varas sadalījums starp sievieti un vīrieti. Tradīcija, kultūra un reliģija tiek nosauktas par galvenajiem cēloņiem vardarbībai pret sievieti," saka garīdznieks.

Uz laikraksta iebildi, ka pēc konvencijas konteksta noprotams, ka ar reliģiju konvencijā domāts islāms, jo kristiešiem nav tā dēvēto "goda slepkavību", Stankevičs atbild, sakot, ka "tas – par islāmu – konvencijā nav pateikts. Diemžēl tādā salikumā, kā redzam konvencijas tekstā, tā kļūst par instrumentu, ar kuru izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm tur ietvertās ideoloģijas īstenošanai."

Pilnajā intervijā, kas publicēta "Latvijas Avīzes" portālā "la.lv" Stankevičs skaidro savus argumentus saistībā ar Stambulas konvenciju, pievēršoties gan terminam "sociālais dzimums" (angliski "gender"), citējot konvencijas I nodaļas 4. panta 3. apakšpunktu un norādot, ka "te sākas problēma, jo "sociālais dzimums" tiek atdalīts no bioloģiskā dzimuma. Un tiek ieviests tāds dalījums, ka sieviete vairs var nebūt sieviete, viņa var justies vīrietis un tad viņai pienākas visa aizsardzība, ja deklarē sevi par vīrieti. Un otrādi, ja vīrietis var deklarēt sevi par sievieti".

Viņš arī citē paskaidrojošajā ziņojuma 8. pielikuma 43. punktu, kurā teikts, ka, "lai novērstu vardarbību, ir nepieciešams izskaust tādus aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuru pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai dzimumu lomām, kas padarītas par stereotipiem. Lai atbilstoši reaģētu uz šo sarežģīto parādību, šādi vardarbības gadījumi jārisina, ņemot vērā valdošo līdztiesības trūkumu starp vīriešiem un sievietēm, pastāvošos stereotipus, dzimumu lomas un sieviešu diskrimināciju", papildinot, ka tālāk tiek "runāts par vardarbības upuriem, kas ir geji vai lesbietes, biseksuāli vardarbības upuri. Un, citēju, "minētais attiecas uz tādām personu kategorijām kā transpersonas vai transseksuālās personas, pretējā dzimuma apģērbu nēsātāji, transvestīti un citas tādu personu grupas, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā izveidojas par to, kas pieklājas vīrietim vai sievietei".

"Vārdu sakot, tā vietā, lai pievērstos pašai problēmas būtībai, šeit tiek nošķirti dzimumi, tiek ieviests šis ideoloģizētais dalījums (angļu valodā starp "sex" – dzimums un "gender" – sociālais dzimums) un ieviests priekšstats, ka vardarbības upuri ir geji, lesbietes, transpersonas utt. Pantā par izglītību rakstīts, ka vajag izstrādāt mācību vielu visiem līmeņiem, lai popularizētu šādas vērtības un informētu par dažādajiem vardarbības veidiem. Man nav pieņemams šāda veida dalījums un tādas prioritātes, ka īpaši jāpievēršas šo minoritāšu aizsardzībai," norāda arhibīskaps.

"Uz Stambulas konvenciju ir jāskatās visā Eiropā notiekošo procesu kontekstā. ES Pamattiesību aģentūra 2014. gadā publicēja pētījumu par vardarbību pret sievietēm ES līmenī. Tur atklājās pārsteidzoša aina. Vardarbības līmenis pret sievietēm visaugstākais ir tajās valstīs, kur jau ilgstoši tiek ieviesta dzimumu līdztiesība un sociālo dzimumu vienlīdzība. Dānijā 52%, Somijā 47%, Zviedrijā 46%, Nīderlandē 45%, Francijā 44%. Latvijā šis līmenis ir 39%, Polijā ir tikai 19%. Bet tagad iznāk, ka valstis, kurās ir visaugstākais vardarbības līmenis pret sievietēm, mēģina mūs mācīt, kā šeit attiekties pret sievietēm. Agrāk mūs "lielais brālis" no Austrumiem mācīja, kā mums jādzīvo, bet tagad iznāk, ka mācīs no Rietumiem un uzspiedīs kaut kādas turienes ideoloģizētās "vērtības"," saka arhibīskaps.

"Ja ratificējam šādu konvenciju, tad slēptais zemteksts ir, ka Latvijā vīrieši ir agresīvi, vardarbīgi un ka tā ir viena no galvenajām problēmām Latvijā (..) Konvencija antagonizē, pretnostāda sieviešu un vīriešu attiecības. Taču Dieva plānā abi ir partneri, sadarbojas un papildina viens otru," savas pārdomas noslēdz garīdznieks.

Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā.

LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai.

Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās, norāda LM.

Savukārt jau 2016. gadā juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica advokātes Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore bija norādīta juriste Baiba Rudevska.

Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei.

Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Tam gan savulaik iebilda bijusī Satversmes tiesas tiesnese un kādreizējā Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Kristīne Krūma, kura 2016. gadā pauda, ka saskata vairākas nepilnības TM pasūtītajā konvencijas analīzē.

"Vardarbība pret sievietēm diemžēl pastāv. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums – to ir atzinusi ne tikai EP, bet arī ANO, kas ir izstrādājusi konvenciju sieviešu tiesību aizsardzībai. Cilvēktiesību sistēmā ir vispārpieņemti, ka īpaša aizsardzība tiek nodrošināta neaizsargātākām cilvēku grupām, piemēram, bērni, invalīdi, sievietes, mazākumtautības," savulaik komentēja juriste.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form