Vardarība pret sievietēm, arī ģimenē, ir fakts, taču upuru psiholoģiskais trauslums un bailes liedz sodīt, kā arī rehabilitēt varmākas. Tiesiskie instrumenti vardarbību kriminalizē, taču praksē dominē neziņošana. Cilvēku tirdzniecība un seksuāla eskpluatācija ir kriminalizēta, taču diemmžel bieži vien - korupcijas dēļ - vainīgie joprojām netiek sodīti, vai saņem neatbilstoši vieglus sodus. Ziņojumā sniegta korupcijas gadījumu analīze, atzinīgi vērtēta KNAB darbība. Atzīts, ka dažāda līmeņa atbildīgās instuitūcijās joprojām izplatītā korupcija ir personu diskriminācijas un nelīdztiesīgas attieksmes avots.
Ko domā aptaujātie Latvijas cilvēki?
Latvijas iedzīvotāju viedokļi cilvēktiesību jautājumā būtiski atšķiras no ASV ziņojumā paustajiem. Citāda izpratne, citi akcenti, citas problēmas. Pētot iedzīvotāju attieksmi pret cilvēktiesībām, sociologi atzīst, ka cilvēki nemaz tik ļoti neiedziļinās savu tiesību jautājumos. Standarti ne tuvu nav tika augsti: dzīvojam caurmērā mazprasīgā sabiedrībā. Mazprasīgā gan pret politikas veidotājiem, gan pret sevi. Pagājušajā gadā Baltijas sociālo zinātņu institūta veiktajā aptaujā par cilvēktiesībām Latvijā iedzīvotāji akcentē tiesības uz izglītību un sociālajām garantijām, tiesības uz darbu un taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem. Mūsu valstī cilvēki ir norūpējušies par sociālo un eknomisko tiesību īstenojumu. Tas zināmā mērā skaidro jauniešu un cilvēku bez konkrētas profesionālas piesaistes Latvijai izceļošanu uz citām ES valstīm, īpaši Īriju, darba meklējumos. 2005. gada nogalē veiktais Īrijas latviešu diasporas pētījums liecina, ka ne peļņa vien vilina cilvēkus, bet tie ir arī tiesības jeb cieņas meklējumi. 45% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar cilvēktiesību ievērošanu. Kas vainīgs? Korupcija, trūkumi ekonomikas un politikas vadībā. 23% aptaujāto saskārušies ar netaisnīgu vai aizskarošu attieksmi, 10% izjutuši diskrimināciju darba tiesību jomā, viedokļa, uzskatu un pārliecības paušanas jomā un izglītības jomā. Taču tikai piektā daļa vērsusies pēc palīdzības.