Pirms divām nedēļām fizisku uzbrukumu piedzīvojis Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kuram pēc viņa vadītā dievkalpojuma klāt pienācis kāds vīrietis un draudējis izrēķināties.
Kā portālam "Delfi" sacīja Stankevičs, redzot, ka konkrētais cilvēks ir ļoti uzbudinātā stāvoklī un nav spējīgs uz normālu komunikāciju, viņš devies prom, bet vīrietis, apkārtējiem cilvēkiem redzot, turpinājis skaļi ķengāties, rādīt vulgārus žestus, viņam sekojis un beigās uzbrucis arī fiziski, sperot ar kāju, kā arī sitot ar dūri pa seju viņa sekretāram, kurš centies uzbrucēju atturēt.
Galarezultātā garīdzniekam pašam izdevies uzbrucēju neitralizēt un aizturēt, bet incidentā cietis gan viņš pats, gan viņa sekretārs.
Notikumi risinājušies pie svētā Jēkaba katedrāles trešdien, 26. februārī, jeb "pelnu trešdienā", kad katoļu baznīca īpašos dievkalpojumos atzīmē Lielā gavēņa sākumu.
Stankevičs sacīja, ka vīrietis bijis katedrālē dievkalpojuma laikā un traucējis tā norisi. Garīdznieks mikrofonā viņam aizrādījis, pēc kā vīrietis apklusis, bet pēc mises sagaidījis viņu un sācis draudēt, sekojot viņam līdzi līdz ieejai arhibīskapa mājas pagalmā, kur pie vārtiņiem arī sekojis fizisks uzbrukums.
Arhibīskapam, kurš savulaik aizrāvies ar austrumu cīņām, izdevies uzbrucēju neitralizēt, pielietojot sāpju paņēmienu. Kopā ar savu sekretāru viņš vīrieti nogādājis pie blakus esošā Saeimas nama apsargiem, kuri uz notikuma vietu izsaukuši Rīgas pašvaldības policiju.
Sākotnēji ar iesniegumu policijā vērsies arhibīskapa sekretārs, taču tagad uz policiju uzaicināts arī pats arhibīskaps, kurš arī šajā uzbrukumā guvis savainojumu.
Rīgas pašvaldības policijā portāls "Delfi" noskaidroja, ka 26. februārī neilgi pēc pulksten 9 policija saņēma izsaukumu uz kādu dievnamu Vecrīgā par iespējamu konfliktu starp kādu vīrieti un baznīcas pārstāvjiem. Notikuma vietā noskaidrots, ka dievkalpojuma laikā kāds vīrietis ar skaļiem izsaucieniem un necenzētu leksiku traucējis tā norisi, tādēļ priesterim nācies no kanceles viņu apsaukt. Vēlāk miera traucētājs pametis baznīcas telpas un šķitis, ka konflikts atrisinājies, bet pēc dievkalpojuma beigām izrādījies, ka viņš gaidījis ārpus baznīcas.
Brīdī, kad garīdznieki iznākuši ārā, vīrietis turpinājis konfliktu līdz vienam no priesteriem iesitis pa seju, notikumus skaidro pašvaldības policijā.
Tajā brīdī abi priesteri pieaicinājuši palīgā netālu esošos Valsts policijas darbiniekus un kopīgiem spēkiem savaldījuši nekārtību cēlāju, kā arī izsaukuši Rīgas pašvaldības policijas darbiniekus. Notikušo apliecinājusi arī kāda aculieciniece.
Sarunā ar policistiem pārkāpējs skaidrojis, ka priesterim pa seju iesitis, jo vēlējies "redzēt, vai priesteris pagriezīs otru vaigu".
Par vīrieša rīcību dievkalpojuma laikā kārtības sargi noformējuši administratīvā pārkāpuma protokolu par sīko huligānismu un piemērojuši 200 eiro naudas sodu, savukārt vēlāk notikušais uzbrukums tiks vērtēts atsevišķi kā miesas bojājumu nodarīšana – cietušajam priesterim nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze.
Tāpat pārkāpējam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par dzīvošanu bez deklarētās dzīvesvietas, par ko piemērots 50 eiro naudas sods.
Stankevičs sarunā ar "Delfi" uzdeva jautājumu, vai notikušais nav saistīts ar negatīvo noskaņojumu, kāds šobrīd daļā sabiedrības valda pret reliģiju, tostarp arī katolicismu, un katoļu garīdzniekiem, ko vēl vairāk paspilgtinājuši notikumi pērnvasar, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanas Rīgas Sāpju dievmātes un vairākās citās baznīcās un negatīvā rezonanse, kas saistīta ar VID sākto kriminālprocesu par iespējamo baznīcas garīdznieka iesaisti nodokļu izkrāpšanas shēmās, ko pati baznīca iepriekš kategoriski noliegusi.
"Delfi" jau rakstīja, ka Stankevičs jau iepriekš pauda neizpratni, kāpēc VID, kas, pēc publiski pieejamās informācijas, kratīšanas varētu būt veicis aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas karuseļshēmām, vērsies nevis pret šo shēmu autoriem, bet gan pret parastiem baznīcas darbiniekiem un garīdznieku, kurš iegādājies automašīnu.
Turklāt, ja VID parādījušās aizdomas par ziedojumu uzskaites nepilnībām, tas nevis ievērojis paša deklarēto principu "konsultē vispirms" un aicinājis nepilnības novērst, bet gan ķēries pie bargām metodēm. Viņš noraidīja aizdomas par nodokļu nemaksāšanu, sakot, ka tie, kuri saņēmuši naudu, ko pēc tam ziedojuši baznīcai, jau nodokļus par ienākumiem samaksājuši. Savukārt baznīca ziedoto naudu izmantojot dievnamu uzturēšanai.
Pēc garīdznieka teiktā, notikušais esot vērtējams kā ticīgo cilvēktiesību pārkāpums.
Jau ziņots, ka kopumā vairākās draudzēs VID izņēmis ap 36 000 eiro.
