Starp iespējamiem kandidātiem Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam politiķi pagaidām min tikai pašreizējo Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnesi Inetu Ziemeli, tomēr oficiālus lēmumus parlamenta frakcijas šajā jautājumā vēl nav pieņēmušas.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir apspriedusi iespējamās kandidatūras vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam, taču nekāds lēmums nav pieņemts, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš atturējās nosaukt apspriesto kandidātu vārdus un norādīja, ka par nākamo ST tiesnesi vienošanās būtu jāpanāk koalīcijai. Politiskā spēka līderis pieļāva iespēju, ka varētu atbalstīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneses Ziemeles iespēju ieņemt minēto amatu, ja viņa tiks uzrunāta un tam piekritīs. Brigmanis tomēr uzsvēra, ka nevar runāt ZZS frakcijas vārdā, jo tā nav lēmusi par viņas iespējamo kandidatūru.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pastāstīja, ka konceptuāli Ziemeles kandidatūra frakcijā ir apspriesta un pagaidām iebildumu pret to nav bijis. Ja Ziemele oficiāli tiks uzrunāta un piekritīs kandidēt uz šo amatu, nacionālā apvienība varētu būt arī viena no šīs kandidatūras virzītājiem. Politiķis arī sacīja, ka ir sazinājies ar Ziemeli un viņa esot apstiprinājusi, ka būtu gatava kandidēt uz šo amatu.
Vēl viens no koalīcijas spēkiem, kas varētu virzīt Ziemeli šim amatam, ir "Vienotība". Oficiāli gan partija lēmumu par iespējamiem kandidātiem ST tiesneša amatam nav pieņēmuši.
Arī opozīcijā esošās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins teica, ka SC par šo jautājumu nav diskutējusi. Viņš gan pieļāva, ka šo jautājumu varētu aktualizēt nākamās nedēļas otrajā pusē.
Kā ziņots, Saeimas deputāti līdz 1.augustam varēs izvirzīt kandidatūras Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam.
Tas nepieciešams, jo līdz ar Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta notiesājošo spriedumu Vineta Muižniece ir zaudējusi savu ST tiesneša amatu. Muižniece atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, izdarīja dokumenta viltošanu.
Ziemele gan iepriekš bija norādījusi, ka viņas mandāts ECT beidzas 2015.gada 31.oktobrī.
