Starp Rinkēviča prioritārajiem darbiem ministra amatā būs 'Brexit' un ES daudzgadu budžets
Foto: DELFI

Starp ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV), kurš ārlietu ministra posteni varētu ieņemt arī nākamajā valdībā, prioritārajiem darbiem būs "Brexit" un Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam, sacīja politiķis.

Viņš skaidroja, ka ir neatliekami darāmie darbi, kas būs jāveic jebkurai valdībai un jebkuros apstākļos. Viens no darbiem būs "Brexit". "Gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments apstiprina vienošanos, tad tā ir viena likuma pakete, kas būs strauji jāvirza uz Saeimu un valdību, bet, ja Lielbritānijas parlaments neatbalsta vienošanos, tad būs nedaudz cita likuma pakete," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka "Brexit" būs viens no jautājumiem, kas jaunajai valdībai būs jāveic.

Ministrs sacīja, ka būs jāstrādā gan ar uzņēmēju organizācijām, gan ar valstspiederīgajiem, lai "Brexit" sekas, kas noteikti būs, maksimāli mīkstinātu. "Tas, ka izstāšanās var atstāt arī zināmus negatīvus iespaidus uz ES un Lielbritānijas attiecībām, kā arī uz Latvijas ekonomiskajām un cilvēku interesēm, tas ir fakts," teica Rinkēvičs.

Kā otru darbu politiķis minēja ES daudzgadu budžeta sarunas, kas norisināsies šogad, kā arī, iespējams, var turpināties nākamgad. "Šeit darāmais darbs ir ļoti skaidrs - maksimāli panākt Latvijas interesēm atbilstošu ES budžetu, jo īpaši kohēzijas un tiešmaksājumu politikā, zinot, ka "Brexit" nozīmē zināmu finansējuma samazināšanos," skaidroja ministrs.

Ministrs kā būtisku minēja arī darbu pie finanšu sektora sakārtošanas, piebilstot, ka tas gan mazāk skar Ārlietu ministrijas darbu.

Tāpat Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka ir darba loks, kas saistīts ar tālāku drošības interešu stiprināšanu. "Domāju, ka būs diskusija par to, kādu procentu no IKP atvēlēt drošībai, par ko partijām viedokļi atšķiras, bet ir jāmeklē kopsaucējs," teica Rinkēvičs. Tāpat aktuāls ir jautājums par to, kā reģionā stiprināt sadarbību drošībā.

Vienlaikus politiķis norādīja, ka ārējo ekonomisko attiecību jomā būtu jāizvērtē, kādā veidā sniegt atbalstu IT, pārtikas apstrādes, farmācijas un rūpniecības nozarēm Āfrikā un Dienvidamerikā. Ministrs arī vērsa uzmanību, ka spēkā stājies Diasporas likums, lai gan vēl jāpieņem virkne Ministru kabineta noteikumi, lai likumu iedzīvinātu. Problēmas pagaidām saistītas ar to, ka 2019. budžeta vēl nav un vesela rinda programmu un to finansēšana pašlaik aizkavējas, piebilda Rinkēvičs.

Darbu 1993. gadā Rinkēvičs sācis kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio, bet no 1995. gada līdz 2008. gada oktobrim ieņēma dažādus amatus Aizsardzības ministrijā. Vēlāk viņš pildījis arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Ārlietu ministra amatā Rinkēvičs stājās toreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības laikā - 2011. gadā, tādējādi amatu ieņemot jau septiņus gadus.

Rinkēvičs ieguvis bakalaura grādu Vēstures un Filozofijas fakultātē Latvijas Universitātē (LU), maģistra grādu Politikas zinātnēs LU, Politikas zinātņu un starptautisko attiecību studiju sertifikātu Groningenas Universitātē, Nīderlandē, kā arī maģistra grādu ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo Resursu Stratēģijas Industriālajā Koledžā.

Ārlietu ministrs saņēmis NATO apbalvojumu "Par uzslavas cienīgu darbu", kā arī ticis iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku, Viestura ordeņa lielkrusta komandieri, Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieri un Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieri. Tāpat viņš saņēmis Igaunijas Republikas Nopelnu krustu un Itālijas Republikas Nopelnu krustu.

Rinkēviča amatpersonas deklarācija par 2017. gadu liecina, ka viņš līdz 2017. gada beigām bija uzkrājis 310 102 eiro. Uzkrājumi ministram atrodas bankās, savukārt skaidras naudas uzkrājumi viņam pērn nebija. 2016. gadā ministrs bija uzkrājis 279 327 eiro.

Algā ministrs 2017. gadā saņēmis 57 054 eiro, bet komandējumu dienas naudās viņam pārskaitīti 5182 eiro.

Parādsaistību Rinkēvičam nav. Tāpat viņam nepieder nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi.

Source

LETA

Tags

13. Saeima Jaunā Vienotība Brexit Edgars Rinkēvičs Eiropas Savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form