Štata palielināšana un sadarbība ar pašvaldībām – PMLP mazinās rindas pēc dokumentiem
Foto: LETA

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) apņēmusies mazināt pēdējās nedēļās vērojamās iedzīvotāju rindas pēc personu apliecinošu dokumentu saņemšanas. Pārvalde plāno piesaistīt papildu darbaspēku, kā arī atsevišķās pašvaldībās PMLP pakalpojumus paredzēts nodrošināt ar mobilo iekārtu palīdzību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien, 20. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē amatpersonas un deputāti diskutēja par PMLP kapacitāti. Komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) sēdes sākumā uzsvēra, ka PMLP strādā efektīvi, tomēr pārvaldes darba apjoms kopš šī gada sākuma ir būtiski audzis. Kā piemēru Judins minēja pieaugošo iedzīvotāju vēlmi saņemt personu apliecinošus dokumentus, kā arī darbu ar Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Rindām ir dažādi iemesli

PMLP vadītāja Maira Roze informēja deputātus par iemesliem, kāpēc patlaban atsevišķās PMLP nodaļās veidojas rindas. Viņa stāstīja, ka 2022. gadā iesākās kārtējais desmit gadu cikls, kad ievērojamam skaitam Latvijas iedzīvotāju nepieciešams mainīt personu apliecinošu dokumentu. Tāpat viņa norādīja uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, kad tika ierobežota PMLP darbība.

2020. gadā un 2021. gada pirmajā pusē par vairāk nekā 50% kritās klientu pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, jo klienti šajā periodā neapmeklēja valsts iestādes, nevēloties inficēties ar Covid-19. Tāpat aptuveni 23% no PMLP pieejamā kopējā klientu apkalpošanas laika netika izmantots, jo klientu apkalpošanas speciālisti atradās prombūtnē Covid-19 infekcijas dēļ.

Tāpat interesi par pases izgatavošanu veicinājusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), jo ar personas apliecību jeb ID karti nav iespējams ieceļot Lielbritānijā.

Arī Krievijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā pastiprinājis Latvijas pilsoņu un nepilsoņu interesi saņemt personu apliecinošu dokumentu. Īpaši pieaudzis pieprasījums no personām, kas vēlas noformēt dokumentu saviem bērniem – personām līdz 15 gadu vecumam. Tāpat PMLP resursi tiek novirzīti migrācijas jautājumu risināšanai.

Kopumā šogad un 2023. gadā izsniedzamo personas apliecinošu dokumentu skaits ir būtiski lielāks, nekā iepriekšējos gados. Ja 2021. gadā PMLP izsniedza nedaudz zem 500 000 dokumentu, tad šogad iestādei jāizsniedz nedaudz virs miljona, bet nākamgad nedaudz zem 900 000 dokumentu. Turklāt tas jānodrošina ar esošajiem PMLP resursiem. Patlaban pārvaldes darbinieku skaits teritoriālajās nodaļās ir nepilni 400.

PMLP vadītāja norādīja, ka problēma ir arī klientu apkalpošanas speciālistu atalgojums – šāda speciālista pamata alga svārstās no 675 eiro līdz 775 eiro mēnesī, par kādu jo sevišķi grūti piesaistīt speciālistus Rīgā.

Tāpat iedzīvotāju rindas veidojas nevienmērīga dokumentu pieprasījuma rezultātā, proti, Rīgā un tuvākajā apkārtnē pieprasījums pārsniedz PMLP iespējas. Kā vēl viens iemesls rindām tiek minēts, ka no 2023. gada 1. janvāra personas apliecība būs noteikta kā obligātais personu apliecinošs dokuments, tāpat samazināts pārejas periods, kurā personām jāsaņem personas apliecība, kā no šā gada 1. janvāra atsevišķu personu grupām braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī ir iespēja identificēties elektroniski ar eID karti, kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti.

Noformē dokumentu vienā pašvaldībā, bet izņem citā

Lai pilnveidotu klientu apkalpošanas procesu, PMLP jau no gada sākuma visās teritoriālajās nodaļās pagarinājusi darba laiku par trim stundām nedēļā. No 1. aprīļa samazināts viena klienta apkalpošanai paredzētais laiks, nosakot intensīvāku klientu pierakstu, paredzot vienas personas apkalpošanai 10 minūtes. Savukārt sākot no marta PMLP nodrošina klientu apkalpošanu rindas kārtībā.

Vienlaikus PMLP izstrādājusi darbinieku, tai skaitā klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku, motivācijas sistēmu, ar kuras palīdzību plānots noteikt papildu atlīdzību par paveikto darbu. Tāpat valdība aprīlī lēmusi piešķirt pārvaldei 427 653 eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar samaksu par virsstundu darbu un piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

PMLP arī ieviesusi funkcionalitāti ar iespēju attālinātajā tiešsaistes iepriekšējā pierakstā redzēt ātrāko pieraksta laiku pakalpojuma saņemšanai konkrētā nodaļā. Tāpat izveidota vienota klientu rindu sistēma, kas ļaus klientu pierakstīt uz pakalpojumu jebkuram PMLP nodarbinātajam jebkurā nodaļā.

Pārvaldes vadītāja informēja, ka no šā gada 16. maija klientu apkalpošana 27 PMLP nodaļās visā Latvijā tiks organizēta gan rindas kārtībā, gan pēc iepriekš veikta pieraksta. Rīgas 1. nodaļu plānos izveidot par personu apliecinošu dokumentu noformēšanas centru, izvietojot tajā vēl 12 darba stacijas, tādējādi kopā Rīgas 1. nodaļā būs 30 klientu apkalpošanas speciālisti.

PMLP arī plāno ieviest risinājumu, kad klientam iespējams noformēt personu apliecinošu dokumentu vienā no teritoriālajām nodaļām, bet saņemt citā. Roze stāstīja, ka patlaban tiek organizēts iepirkums par mobilo iekārtu iegādi, ar kuru palīdzību varētu izgatavot dokumentus jebkurā vietā.

Golubeva sola paplašināt PLMP štatu un algas kāpumu

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) komisijas sēdē uzsvēra, ka PMLP kapacitāte patlaban ir ļoti ierobežota un tā tiks uzlabota. Viņa piebilda, ka PMLP lielā noslodze nav saistīta ar Ukrainas civiliedzīvotāju datu apstrādi, bet gan dokumentu noformēšana Latvijas valstspiederīgajiem bērniem.

Tajā pašā laikā ministre akcentēja, ka PMLP kapacitātes problēmas ir saistītas arī ar vēsturiski zemo atalgojumu, ko valsts ierobežoti fiskālo iespēju dēļ nav bijis iespējams pārskatīt. Tāpēc Golubeva norādīja uz ilgtermiņa risinājumu, proti, jau nākamā gada budžetā dienestu atalgojums nebūs jāiekļauj prioritātēs.

Tāpat Golubeva informēja, ka viņa aicinās Ministru kabinetu jau nākamnedēļ lemt par papildu 20 štata vietu izveidi PMLP, kas nodarbotos tieši ar dokumentu izsniegšanu.

Ministre arī norādīja, ka vēl viens risinājums rindu mazināšanai ir klientu apkalpošanas centru izveide pašvaldībās, kurās tiks tiks uzstādītas mobilās dokumentu izgatavošanas iekārtas, tādējādi PMLP varēs strādāt ārpus tās esošajām nodaļām. Golubeva pauda cerību, ka minētie pasākumi dos rezultātu jau tuvākajos mēnešos.

Nobeigumā iekšlietu ministre kliedēja bažas, kas PMLP nepilda savas funkcijas. "Mēs pakalpojumus sniedzam lēnāk nekā sagaida sabiedrība, tomēr joprojām cenšamies strādāt kvalitatīvi," uzsvēra Golubeva.

Nesodīs par savlaicīgu dokumentu nesaņemšanu

Noslēdzot sēdi, komisijas vadītājs Judins secināja, ka PMLP darbu ierobežo nevis Ukrainas bēgļi, bet gan eID kartes un pases izsniegšana Latvijas iedzīvotājiem, tostarp lai paspētu to izgatavot līdz 2023. gada 1. janvārim. Vienlaikus viņš skāra jautājumu par iespējamu administratīvu atbildību, ja persona noteiktā termiņā nebūs ieguvusi personas apliecību.

"Ja cilvēks grib mainīt pasi, bet rindu dēļ to nevar paspēt izdarīt laikā, tad personu nevajadzētu administratīvi sodīt," teica deputāts un vēlāk portālam "Delfi" precizēja, ka PMLP nesodīs cilvēku par laicīgi nenokārtotiem dokumentiem un tam nav nepieciešamas izmaiņas likumos. Viņš uzsvēra, ka nebūs nekādas "mehāniskas sodīšanas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Marija Golubeva Eiropas Savienība Lielbritānija Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PMLP Saeima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form