Valdībai ir iespēja maksāt dīkstāves pabalstus vecākiem mājapmācības nodrošināšanai bērniem, nevis no janvāra jāuzspiež sākumskolas bērniem masku nēsāšana, izriet no Saeimas deputātes šodien paustā Saeimas debatēs.
Reaģējot uz to, ka ap pulksten 21.30 sākās debates saistībā ar iedzīvotāju iniciatīvu par atteikšanos no janvārī plānotā masku nēsāšanas nosacījuma sākumskolēniem, opozīcijas politiķe aicināja par šādiem jautājumiem nelemt "nakts melnumā".
Deputāte norādīja, ka atbildīgās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē psiholoģe un pedagogu pārstāve pauda par negatīvām sekām, kas radīsies, "piespiežot" bērnus nēsāt maskas. Stepaņenko norādīja, ka pedagogi jutīsies atbildīgi un vainīgi, ja kāds no bērniem tomēr saslims, lai gan bērnam netikšot nodrošināta atbilstošas kvalitātes maska.
Politiķe pieļāva, ka koalīcijas pārstāvji varētu izmantot "emocionālus argumentus" par mediķu pārslogotību, ka vīruss bīstams, ka cilvēki mirst, ka arī mediķi mirst. Stepaņenko uzsvēra, ka viņai ir ļoti žēl, ka tā notiek, taču šādā situācijā, kad tiek apgalvots, ka ir kara stāvoklis medicīnā, ir cinisma kalngals teikt, ka bērniem ir jāturpina mācības. Un cinisma kalngals arī no epidemiologiem un tiem, kas sastāda valdības rīkojumus bērnus turpināt laist uz bērnudārziem, pauda deputāte.
Bērnudārzi turpina strādāt, jo valdībai esot daudz interesantāk sarīkot iepirkumu par bērnu maskām, nevis samaksāt dīkstāves pabalstu, lai vecāks nelaistu bērnus uz bērnudārzu un sākumskolu, uzskata politiķe. Taču koalīcijai nav interesanti piešķirt šos pabalstus, jo atšķirībā no iepirkumiem tos nevar izgriezt cauri mašinērijai, kas padara visus konkursus "interesantus".
Ļoti drīz uzzināsim, kuri ir gatavi bērnus dzīt karā kopā ar pedagogiem un "uzvārīties" ar masku iepirkumu, akcentēja politiķe. Ja no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustā izriet, ka pie saslimšanas nemazināšanās "drīz nevarēsim iet ārā no mājām", tad par kādu skolas apmeklēšanu atļaujaties runāt, vaicāja Stepaņenko.
Politiķe arī akcentēja, ka tikai sertificēta maska var palīdzēt, savukārt tagad tiek plānots laist karā bērnus ar rotaļu ieročiem.
Kā ziņots, Mandātu komisija iepriekš atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz valdību atkārtoti lūgt izvērtēt lēmumu likt arī sākumskolu audzēkņiem skolās valkāt sejas aizsargmaskas.
Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.
Diskusijās komisijā deputāti pauda viedokli, ka ir arī alternatīvas rīcības iespējas noturēt attālinātas mācības.
Komisijas sēdē iniciatoru pārstāve Olga Petkeviča pauda viedokli, ka šo ierobežojumu nevarēs nedz kontrolēt, nedz nodrošināt. Viņa atsaucās uz Pasaules veselības organizācijas (PVO) pausto, ka šāda masku nēsāšana varētu būt rekomendējama, ja tas netraucē mācību procesu. Taču sākumskolā daļa bērnu ir kūtri un klusi runā un skolotāji nevarēs pamanīt emocijas un to, ka skolēns būs atvēris muti un grib kaut ko pateikt, uzsvēra Petkeviča.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) pārstāve Santa Līviņa pauda, ka lēmums par masku valkāšanu tika pieņemts, jo saslimstība ar Covid-19 pieaug un nemazinās un saslimstība ir augstāka, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Viņa savukārt norādīja, ka PVO rekomendācijas nosaka, ka bērniem no sešu gadu vecuma ir iespējams pareizi valkāt, ja bērns ir pareizi apmācīts masku valkāšanā.
Tāpēc ticis dots laiks, lai vecāki un bērni varētu sagatavoties šim procesam, skaidroja Līviņa. Viņa norādīja, ka maskas izmantošana netraucēs mācību procesa norisei. VM pārstāve norādīja, ka masku izmantošana ir papildus līdzeklis pārējiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem par roku mazgāšanu un distances ievērošanu. Līviņa norādīja, ka ir jau skolas, kur bērni lieto maskas.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pauda, ka tas, ka ir konstatēts mazāks bērnu skaits, kuri ir saslimuši, nenozīmē, ka bērnu vidū ir mazāka Covid-19 izplatība. Mazāka saslimušo skaita konstatēšana saistīta ar to, ka bērni tiek testēti mazākā skaitā, ko ietekmē arī testa veikšanas veids, kas var būt nepatīkams, pauda epidemiologs.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Renāte Snipe vaicāja, vai tie, kuri iestājas pret masku izmantošanu, seko līdzi mediju ziņotajam, ka situācija medicīnā pielīdzināma kara laika apstākļiem un ka runa ir par dzīvību un nāvi. Viņa uzskata, - ja bērni nenēsās maskas, tad reāli apdraudēs skolotājus, kuru dzīvības slimnīcu pārslodzes dēļ mediķi nevarēšot glābt.
