No jauna izvērtēt pārkasta par koku ciršanu saturu, ko meža īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā, vienošanās par terminu "saimnieciskā darbība" Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpratnē, izskatīt publiskā iepirkuma kārtību, kā arī izskatīt iespēju pārtraukt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos vai arī ieviest īstermiņa līgumus – par šādiem Zemkopības ministrijas izstrādātiem soļiem likumības ievērošanai un dažādu pārkāpumu izskaušanai kokrūpniecības tirgū otrdien vienojās valdība.

Pēc ministrija norādītā, pāreja uz īstermiņa līgumiem par darbiem valsts mežos izskaustu nevienlīdzīgu konkurenci to uzņēmumu vidū, kam patlaban ir kam nav ilgtermiņa līgumu, kā arī ļautu brīvāk tirgū ienākt pavisam jauniem dalībniekiem.

Valdības sēdē premjers Valdis Dombrovskis (JL) lūdza vispirms izvērtēt, vai līgumu laušana nebūs pārāk neizdevīga valstij un neradīs vairāk negatīvu seku, nekā paši līgumi.

Ministrija ziņojumā valdībai norāda, ka "nozares konkurētspēja ir būtiski apdraudēta, jo nelikumīgi darījumi ar koksni un izvairīšanās no nodokļu nomaksas būtiski kropļo tirgu, sekmē negodīgu konkurenci un apgrūtina meža nozares konkurētspējas attīstību. Uzņēmumi, kas ikdienā ievēro visas Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas normatīvo aktu prasības, nespēj konkurēt ierobežotajā izejmateriālu un cilvēkresursu tirgū". Ministrija piebilst, ka pēdējos piecos gadus kokmateriālu eksporta īpatsvars no visa Latvijas eksporta vidēji bija 25%, tādējādi nozares sakārtošana ir būtiska visas Latvijas ekonomikai.

Kā būtiskākās problēmas meža nozarē, ministrija min "aplokšņu algu" saņemšanu, nespēju izsekot koksnes kustības plūsmai, nevienlīdzību darījumos ar kokmateriāliem dažādi definējot terminu "saimnieciskā darbība".

Attiecībā uz "aplokšņu algām" ministrija norāda, ka 3% no visiem darba devējiem Latvijā strādā mežsaimniecībā, kokmateriālu sagatavošanā, un kokapstrādē un 46% no tiem saviem darbiniekiem maksāja mazāku algu nekā ir noteikta minimālā alga. "Šie fakti netieši liecina par to, ka daļa atalgojuma darba ņēmējiem tiek maksāta, nemaksājot visus nodokļus," teikts informatīvajā ziņojumā valdībai.

Ministrija atzīmē, ka nav iespējams izsekot koksnes kustības plūsmai, jo, kamēr Valsts meža dienestā rīcībā ir meža īpašnieku un tiesisko vadītāju iesniegtā informācija par izcirsto koksnes apjomu kubikmetros, tikmēr Valsts ieņēmumu dienestam ir komersantu sniegtā informācija par darījumu apmēru latos.

Tāpat pastāv atšķirīgas interpretācijas par terminu "saimnieciskā darbība" iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpratnē. Pēc ministrija paustā, "gada ienākumu deklarācijas iesniedzējam un Valsts ieņēmumu dienestam novērtējot darījumu ekonomisko būtību, regularitāti un apjomu, līdz ar to netiek nodrošināta likuma normu piemērošana visos gadījumos vienādi".

Visbeidzot, arī 21% apmērā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa likme koksnes kurināmā piegādei iedzīvotājiem neveicina vietējo atjaunojamo energoresursu patēriņu un rada risku, ka darījumi ar koksni nav deklarēti.

Ministrija atgādina, ka jau agrāk bija valdībā bija panākta vienošanās, ka meža nozare no tradicionālas ražošanas nozares kļūs par tehnoloģiski augsti attīstītu un saistītu ar citām tautsaimniecības nozarēm, kā arī pati varēs radīt augstvērtīgus produktus. Turklāt mežu nozares mērķis ir arī lielāka jaunu tehnoloģiju ieviešana, uzņēmumu specializācija un darba produktivitātes palielināšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!