Stingrie Covid-19 ierobežojumi varētu turpināties līdz marta sākumam, atzīst valdības pārstāvji
Foto: Valsts kanceleja

Lai gan pagājušās nedēļas dati par Covid-19 izplatību valstī rāda zināmus uzlabojumus, tomēr krīze slimnīcās ir nopietna, tāpēc valdības pārstāvji pieļauj, ka stingrie Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi valstī varētu palikt spēkā līdz pat marta sākumam. Valdība vēl gan diskutēs par to, kas konkrēti varētu notikt pēc 7. februāra, līdz kuram patlaban pagarināta ārkārtējā situācija un stingri ierobežojumi, izriet no politiķu teiktā pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības kopsēdes otrdien, 26. janvārī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes pateicās mediķiem, policistiem un visiem tiem, kas strādā Covid-19 frontes pirmajās līnijās, kā arī īpaši pateicās sabiedrībai kopumā – cilvēkiem, kas ļoti apzinīgi seko līdzi un ievēro visus noteikumus Covid-19 izplatības valstī ierobežošanai.

"Mēs kopīgiem spēkiem esam piebremzējuši, apturējuši slimības lielāku izplatību valstī, bet, protams, mums ir viens labs ceļš ejams, lai mēs varētu panākt būtisku samazinājumu, kas ir mūsu visu mērķis," teica valdības vadītājs. Kariņš atgādināja, ka pasaulē izplatās vairāki jauni un lipīgāki slimības paveidi, un tas liek saglabāt īpašu modrību un ierobežojumu ievērošanu. Visā pasaulē tā dēļ ceļošanas ierobežojumi kļūst arvien būtiskāki, tāpēc cilvēkiem arī premjera "silts ieteikums" nekur īpaši nedoties.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pievienojās valdības vadītāja izteiktajai pateicībai sabiedrības pārstāvjiem, kuri pacieš grūtības un ievēro ierobežojumus.

"Pēc saslimstības pieauguma daudzu nedēļu garumā mēs esam situācijā, ka saslimstības pieaugums ir apstājies. Vēl vairāk – mēs redzam pirmos uzlabojumus. Mums gan ir jāapzinās, ka, ja saslimstības samazināšanās temps turpmākajās nedēļās būtu tāds, kādu to redzam pēdējās nedēļas vai divu laikā, tad mēs varētu nonākt līdz kumulatīvajam rādītājam – 200 saslimušo 14 dienu laikā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ko Eiropas un Latvijas eksperti atzīst par kritisku robežu, lai runātu par kādiem ierobežojumu atvieglojumiem. Šo robežu mēs varētu sasniegt pēc aptuveni pusotra mēneša, un mums būs vajadzīga ļoti liela pacietība," sacīja Pavļuts.

Pavļuts atzina, ka līdzīgi kā citu valstu amatpersonas to dara, arī Latvijas amatpersonām ir sabiedrībai atklāti jāsaka, ka "pie normālas dzīves mēs nevarēsim atgriezties vismaz tuvāko pusgadu. Tam priekšnoteikums ir radikāls saslimstības samazinājums, kas ies roku rokā ar masveida vakcinācijas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Vakcinācija būs atkarīga no tempa, kādā tiks saņemtas pasūtītās vakcīnu kravas".

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pirmdien, 25. janvārī, gan vēstīja, ka "speciālistu vērtējumā, ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti, saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet pieļaujamais saslimstības līmenis, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem būtu 200, varētu būt sasniegts mēneša laikā".

Uz portāla "Delfi" jautājumu, vai valdībā jau tiek apspriests un sabiedrībai jāgatavojas, ka ārkārtējā situācija un stingri ierobežojumi tiks pagarināti līdz februāra beigām vai marta vidum, Pavļuts atbildēja, ka, ja pašreizējā tendence turpināsies, tad februāra beigās vai marta sākumā mēs nonāktu līdz 200 saslimšanu robežlielumam, un atgādināja, ka patlaban esam pie 600.

"Tātad tas ir ļoti tālu. Mēnesis vai pusotrs mēnesis, mēs runājam par vienu un to pašu līkni. Par to, kā rīkoties pēc 7. februāra, tāda diskusija vēl stāv priekšā valdībai. Ir vēl nepieciešamas sarunas starp ministriem, sarunas ar nozarēm, ar epidemiologiem un infektologiem un citiem speciālistiem. Tas viss mums stāv priekšā tuvākajās divās nedēļās," atzina veselības ministrs.

Kariņš piebilda, ka diskusija vēl stāv priekšā par to, kas būs pēc 7. februāra, bet ir skaidrs, ka, "ja mēs kopīgi varam noturēt situāciju, kas ļauj samazināties skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka, ja nekas neizmainītos, tad februāra beigās, marta sākumā mēs varētu nonākt līdz tam skaitlim, lai varētu izsvērt, ko atkal mainīt atvieglojumu ziņā. Tas tikai norāda uz to, ka mēs esam uz pareizā ceļa, bet mums vēl šis ceļš kopīgiem spēkiem jānoiet. Mums jābūt pacietīgiem. Šobrīd rezultāti rāda, ka tas, ko mēs darām, ir pareizais virziens, un uz to mums visiem kopā jāstrādā".

Uz žurnālistu precizējošu jautājumu, vai pēc 7. februāra būtu jāpaliek spēkā visiem esošajiem ierobežojumiem, Kariņš atgādināja, ka esam vēl diemžēl patālu no skaitliskā sliekšņa, pie kura var runāt par ierobežojumu atvieglojumiem.

"Ir skaidrs, ka mēs šobrīd diemžēl nevaram domāt, ka mēs kaut ko būtiski atvieglosim, jo mums ir ne tikai vīruss Latvijā, bet ir arī drauds no vīrusa jaunās mutācijas. Mums ir diezgan biedējoša mācība no Īrijas, kur, atceļot ierobežojumus, no zemākās pozīcijas Eiropā saslimstības ziņā divu nedēļu laikā līkne izauga līdz lielākajai Eiropā. Īrija bija atkal spiesta slēgt ne tikai veikalus, bet arī lielu daļu uzņēmumu, lai cīnītos ar pēkšņo un ļoti bīstamo uzliesmojumu, kas ietekmēja viņu slimnīcas. Tātad mēs varam redzēt, kas notiek, ja pārāk agri pat labos apstākļos atceļ visus ierobežojumus, tad ir gaidāms ļoti straujš un bīstams saslimstības pieaugums," skaidroja Kariņš.

"Mums ir jāturpina tas ceļš, jāsamazina saslimstība un jādod atspaids mūsu slimnīcām. Atcerēsimies, ka mūsu slimnīcas jau kopš 10. decembra ir krīzes stāvoklī, tās ir spiestas atcelt un atteikt dažāda veida pakalpojumus, lai varētu uzņemt lielo Covid-19 pacientu skaitu. Krīze mūsu slimnīcu sistēmā ir ļoti īsta un situācija ir ļoti nopietna. Mums ir jādomā par mūsu slimnīcām, par mūsu mediķiem un cilvēkiem, lai tie nesaslimtu un nenonāktu slimnīcā. Tātad mums ir jāturpina strādāt pie kopējās saslimstības samazināšanas," norādīja valdības vadītājs.

Jau ziņots, ka pirmdien, 25. janvārī, epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91 un tas nozīmē, ka 100 saslimušie inficē 91 citu cilvēku, informēja SPKC.

Speciālistu vērtējumā, ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti, saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet pieļaujamais saslimstības līmenis, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem būtu 200, varētu būt sasniegts mēneša laikā.

Analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Aizvadītajā nedēļā tika atklāti kopumā 5344 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, savukārt pirms septiņām dienām bija 6096 gadījumu. Vidēji tie ir 763 jaunatklāti gadījumi dienā, pirms septiņām dienām – vidēji 871 gadījums dienā.

Aizvadītajā nedēļā tika veikts kopumā 70 101 Covid-19 tests un vidējais pozitīvo testu īpatsvars bija 7,6% (pirms septiņām dienām – 8,5%). Veikto testu skaita dinamika ir nebūtiski samazinājusies par 2,7%, tika veikti vidēji 10 014 testu dienā.

Pirmo nedēļu kopš gada sākuma novērots neliels saslimstības samazinājums galvaspilsētā Rīgā, savukārt visos Latvijas reģionos tas turpinājās jau otro nedēļu, izņemot Vidzemi, kur saslimstība turpināja pieaugt.

SPKC atgādina, ka jāsaglabā augsta modrība saistībā ar jauno vīrusa celmu izplatību Eiropā un citās valstīs, rūpīgi ievērojot visus drošības pasākumus. Jaunajam Covid-19 celmam ir lielāka izplatīšanās iespēja, tāpēc pēc iebraukšanas Latvijā obligāti jāievēro 10 dienu pašizolācija, neraugoties uz to, ka pirms iebraukšanas veiktais Covid-19 tests ir bijis negatīvs.

SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzsver, ka testa esamība neatbrīvo cilvēku no turpmākas pašizolācijas. Covid-19 inkubācijas periods ir 14 dienas, un nav izslēgta iespēja, ka tests veikts inkubācijas perioda agrīnā stadijā, kad vīruss organismā vēl nav tā savairojies, lai tests jau uzrādītu infekcijas klātbūtni organismā.

Papildus bažas rada fakts, ka slimnīcās pieaug to pacientu skaits, kuriem ir smaga slimības gaita. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, no šobrīd kopumā 1153 stacionētajiem Covid-19 pacientiem, 101 cilvēks ir smagā stāvoklī. Septiņu dienu laikā stacionēto cilvēku skaits nebūtiski samazinājies – slimnīcās nokļuva vidēji 107 cilvēki dienā.

Iespējas veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu, ja ir saslimšanas pazīmes, piemēram, akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c., ir pagarinātas līdz 7. februārim.

Lai mazinātu jaunā koronavīrusa varianta izplatīšanās risku Latvijā, cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no Lielbritānijas, stingri jāievēro 10 dienu obligātās pašizolācijas prasības, un viņi Covid-19 testu bez maksas un bez ģimenes ārsta nosūtījuma var veikt arī gadījumos, kad nav saslimšanas simptomu.

Epidemiologi šiem cilvēkiem testu iesaka veikt pašizolācijas 8.-9. dienā, pa ceļam uz analīžu nodošanas punktu stingri ievērojot noteiktos drošības pasākumus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Slimību profilakses un kontroles centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam