Tiesa, tas attiecas uz novērojumiem, kur tuvumā ir rapša lauki, nevar izslēgt arī citus cēloņus, piemēram, slimības, norāda zoologi un aicina cilvēkus netuvoties savvaļas dzīvniekiem.
Piemēram, kādā sociālajos tīklos iemūžinātā gadījumā stirna, nekustīgi stāvot, pamatīgi pārsteigusi kādu ģimeni – ļāvusi jaunai sievietei ar bērnu sevi glaudīt, apskaut un to iemūžināt video, taču citā – šis ierasti biklais pārnadzis nebija padzenams no pagalma.
"Es neesmu veterinārārsts un Dakteris Aikāsāp, turklāt pašu zvēru tuvumā neesmu redzējis, tikai video, tāpēc varu izteikt tikai minējumu. Vispārzināms fakts ir šāds: lai arī sniega daudz kur nav, dabā šobrīd stirnām ar ēdamo ir pašvaki," tā iesāk zoologs Vilnis Skuja. Proti, lai sagādātu maltīti, stirnām jāsaplūc mazi, plāni zariņi, pumpuri un centimetru gari asniņi. Barošanās process ieilgst, jo daudz un ilgi jāstaigā.
"Bet, ja stirna tiek rapšu laukā, tur ir gaļīgs, pamatīgs ēdamais, ko var plūkt pilnām mutēm un kas vēderā nonāk vienā momentā. Un tā viņas pārēdas," nosaka zoologs Skuja.
Apreibusi un varbūt pat neredzīga
Jautāts, kāds no pārēšanās ļaunums, zoologs atbild: "Lapās ir liels nitrātu saturs, kas bioķīmiskos procesos pārvēršas organismā par nitrītiem. Kuņģis vairāk nestrādā. Kuņģis kļūst bāzisks, skābes vairs nav, kas iedarbojas uz barību. Barība sāk vienkārši rūgt un vēlāk arī pūt. Vēders nestrādā, un viena no vielu grupām, kas veidojas šādā vidē, ir spirti, tāpēc stirnas ir kā apdzērušās. Stirnai maz vajag. Ir ziņas, ka stirnas pat vismaz uz laiku var zaudēt redzi, līdzīgi, kā tad, kad cilvēks sadzeras metilspirtu," skaidro Skuja.
Zoologs norāda – ja vien stirna nav pieradināta, tā ir pretdabiska uzvedība tuvoties cilvēkam.
"Savvaļas dzīvnieki maina savu uzvedību attiecībā pret cilvēku tad, kad jūtas slikti – vai nu ir smagi savainoti vai kādas slimības nomocīti," portālam "Delfi" paskaidro Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš. Arī viņš pieļauj, ka stirnu neparastai uzvedībai varētu būt saistība tieši ar vilinošā ziemas rapša ēšanu.
Staltbrieži rīkojas "prātīgāk"
Šī problēma aktualizējusies līdz ar ziemas rapša popularitāti, atzīst zoologi. Tā kā rudens bija silts un diezgan ilgs, ziemāji labi sakuplojuši, un stirnas tiem tiek klāt pat vietās, kur pat saglabājās dziļāks sniegs. Atšķirībā no stirnām, kuras, tikušas pie rapša, ar to vien barojas un rapša laukā pat mēdz gulēt, staltbrieži, ieturējuši rapšu maltīti, atgriežas mežā un tur turpina pusdienas.
"Rapsis stirnai ir neatvairāms gardums tikai pirmajā momentā. Ja to stirna nemiksē ar dabisko barību – kokaugu šķiedrām, tad rodas grūtības atgremot. Stirnas ir atgremotājdzīvnieki, barība sākumā uzkrājas priekškuņģī un tikai pēc pirmās atgremošanas un sakošļāšanas, otrreiz to norijot, barība dodas tālāk. Ja ēd tikai rapsi, viena no teorijām paredz: to ir problēmas pārgremot, pirmo reizi atrīt, un pēc tam var būt problēmas ar baktērijām," skaidro Ozoliņš un piebilst, ka nav jau arī zināms, ar kādu agroķīmiju rapsis apstrādāts.
Tāpat arī viņš neizslēdz, ka rūgšanas un pūšanas procesā var veidoties apreibinošas vielas. "Bet, visticamāk, šāda uzvedība arī var būt arī tikai tāpēc, ka dzīvnieks jūtas tik slikti, ka nestrādā gremošana. Novērots, ka slimi dzīvnieki nebaidās no cilvēka. To mēdz tulkot, ka nāk pie cilvēka pēc palīdzības, kas tā arī var nebūt," skaidro Ozoliņš.
Kā stirna izkļūst no šāda stāvokļa, trūkst pētījumu. Turklāt šādos gadījumos stirnas var kļūt ne tikai par upuri plēsējiem, bet, iekļuvušas pagalmā, arī suņiem.
"Par aizdomīgiem gadījumiem vajadzētu ziņot tuvākajam Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) birojam," saka zoologs Vilnis Skuja. "Iemesli šādai uzvedībai var būt dažādi, pilnībā pat nevar izslēgt trakumsērgu un citas slimības".
Mirkli ar Bembiju tomēr iesaka izvērtēt
PVD laiku pa laikam saņem ziņojumus par stirnām ar netipisku uzvedību, portālam "Delfi" norāda Mārtiņš Seržants, PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts. Piemēram, pērn par to bijuši ziņojumi un bijušas aizdomas par lauku miglošanu. Tāpat arī norāda, ka PVD ar sasirgušu dzīvnieku ārstēšanu nenodarbojas.
Ja dzīvnieks ar savu uzvedību rada draudus un ir zināma vieta, kurā dzīvnieks novērots, Valsts meža dienests, izvērtējot nepieciešamību, var piešķirt atļauju dzīvnieku nomedīt un nosūtīt laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai pārliecinātos, vai stirna nav slima ar bīstamo briežu hroniskās novājēšanas slimību, skaidro PVD.
Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni – dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība – novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā.
Sākot ar 2018. gadu, Latvijā tika uzsākta briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programma, kuras ietvaros laboratoriski tika izmeklēti vairāk kā 1000 savvaļas aļņu, staltbriežu un stirnu paraugi, no kuriem vairāk nekā 50 paraugi ir ņemti tieši no aizdomīgiem dzīvniekiem – tādiem, kas atrasti nobeigušies, kuriem bijusi novērota dīvaina uzvedība, vai kuri bijuši atrasti notriekti ceļmalās. Papildus izmeklējumi tika veikti arī no briežu dārzos mītošiem nobeigušiem vai nomedītiem staltbriežiem un dambriežiem.
Līdz šim Latvijā briežu hroniskās novājēšanas slimība nav konstatēta, norāda Seržants. Līdzīga monitoringa programma tiek īstenota arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
"Lai gan līdz šim bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības briežu, aļņu un stirnu populācijā nav konstatētas, savvaļas dzīvnieku uzvedība stresa situācijā var būt neprognozējama, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests aicina izvērtēt prioritātes, starp vēlmi iemūžināt mirkli ar "Bembiju" un savas ģimenes locekļu drošību un veselību," uzsver PVD pārstāvis.
