Kolkas pagasta pašvaldība, nosakot ciemu statusu un teritorijas plānojumā iezīmējot ciemu robežas, nav vadījusies no likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" tolaik definētā ciema jēdziena, norāda Štokenberga pārstāve.
Likums noteica, ka ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji. Savukārt Kolkas pagasta teritorijas plānojumā noteiktā ciemu teritorija vairākkārt pārsniedz vēsturiskās apbūves apjomus.
Savos paskaidrojumos Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Ose norādījusi, ka ciemu robežu apstiprināšana ir vietējās pašvaldības ekskluzīvā kompetence, savukārt RAPLM un Vides ministrija šādus argumentus uzskata par nepamatotiem. Aizsargjoslu likums nosaka, ka ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu, apstiprina RAPLM pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.
Izskatot Kolkas pagasta teritorijas plānojumu, RAPLM konstatējusi, ka ciemu teritorijās, pretēji Aizsargjoslu likumā noteiktajam, tiek pieļauta jaunu ēku būvniecība 100 metru attālumā no Baltijas jūras Irbes šauruma krasta dabiskās sauszemes veģetācijas robežas. Neskatoties uz to, ka ciemu robežas nav apstiprinātas atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām, Kolkas pagasta pašvaldība piemēro teritorijas plānojuma noteikumus attiecībā uz ciemu teritoriju.
Turklāt ciemu teritorijā tiek izstrādāti un apstiprināti detālplānojumi, neņemot vērā Slīteres nacionālā parka administrācijas un ministrijas atzinumus.
Netiek ievērota arī Aizsargjoslu likuma prasība, kurā noteikts, ka ārpus ciemiem jaunveidojamo zemesgabalu platība nedrīkst būt mazāka par trīs hektāriem. Tā vietā Kolkas pagasta padome sistemātiski pieņem lēmumus par zemesgabalu sadalīšanu Baltijas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, veidojot jaunas zemes vienības, kas ir mazākas par trīs hektāriem.
Ņemot vērā RAPLM konstatētos pārkāpumus, ministrs Štokenbergs apturējis Kolkas pagasta teritorijas plānojuma darbību attiecībā uz Kolkas ciema, Sauraga ciema, Vaides ciema, Ušu ciema, Sīkraga ciema, Mazirbes ciema, Košraga ciema un Pitraga ciema teritoriju atļauto un plānoto izmantošanu.
Marta beigās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs uzdeva Kolkas pagasta padomei atcelt četru nekustamo īpašumu detālplānojumus, kuru apstiprināšanā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem nebija ņemtas vērā normatīvo aktu prasības. Nekustamie īpašumi "Ausmas", "Undīnes", Jūrassili" un "Saulrīti" atrodas Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā Kolkas pagasta Mazirbes un Sīkraga ciemos. Vienlaikus nekustamie īpašumi ir Slīteres nacionālā parka teritorijā.
Kolkas pagasta padome, neskatoties uz vairākkārt norādītajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, detālplānojumus četriem nekustamajiem īpašumiem nav atcēlusi, tāpēc Štokenbergs šonedēļ, 6.jūnijā, pieņēmis lēmumu apturēt to darbību. Ministra rīkojumi stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
RAPLM norādījusi, ka, plānojot būvniecību četros nekustamajos īpašumos, saistoši ir Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie aprobežojumi būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Likums nosaka, ka ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašumā, kas nav mazāks par trim hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.
Izstrādātajos nekustamo īpašumu detālplānojumos bija paredzēta īpašumu sadalīšana zemesgabalos, kuru minimālās platības ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma prasībām. Vienlaikus par detālplānojumiem nekustamajiem īpašumiem "Ausmas", "Undīnes" un "Jūrassili" bija saņemts negatīvs atzinums no Slīteres nacionālā parka administrācijas. Nacionālā parka speciālisti norādīja uz detālplānojumu neatbilstību Aizsargjoslu likuma prasībām un Slīteres nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.