Foto: F64
Austrijas tieslietu ministrs ir piekritis tikties ar Lietuvas ministru, lai pārrunātu jautājumu, kāpēc Austrija neizdeva Lietuvai 1991.gada Viļņas traģisko notikumu vadītāju, padomju "Alfas" komandieri Mihailu Golovatovu, un "diplomātijā pati piekrišana vispār par šo tēmu sarunāties nozīmē, ka austrieši jūtas vainīgi", intervijā laikraksta "Diena" pielikumam "Sestdiena" atzinis Latvijas tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V).

Viņaprāt, atbilde uz jautājumu, kāpēc Austrija šādi rīkojās, ir rodama "Vīnē uz apaļās ielas pašā pilsētas centrā". "Tur [Austrijā] ir ļoti daudz krievu investīciju," pauž ministrs.

Tomēr viņš uzsver - "ir skaidrs, ka vairs nekad ne Austrija, ne kāda cita valsts neiedomāsies bez nekādām konsultācijām izdarīt kaut ko tādu", jo "lietuvieši ir panākuši, ka šis jautājums tiek skatīts Eiropas līmenī". "Žēl, ka šoreiz tā notika, bet šis ir pamats tam, lai tas vairs neatkārtotos," sacīja Štokenbergs.

Ministrs uzsver, ka Austrijai nebija nekāda pamata attaisnoties, ka šī valsts izpilda tikai tos rīkojumus [starptautiskos aresta orderus], kas izdoti pēc 2002.gada. "Vai Ratko Mladiču, ja viņš būtu Austrijā, neizdotu? Noteikti izdotu. Kaut arī tas viss ir noticis deviņdesmito gadu sākumā," norāda Štokenbergs.

Jau vēstīts, ka pēc Austrijas lēmuma atbrīvot aizturēto Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa, Lietuva pirmdien atsauca savu vēstnieku Vīnē. Savukārt pie Austrijas vēstniecības Viļņā notika plaša protesta akcija.

1949.gadā dzimušais Mihails Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu. Vēlāk 1991.-1992.gadā Golovatovs komandēja visu specvienību "Alfa". 1997.-2002.gadā Golovatovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta padomnieku komitejas priekšnieka vietnieks. Viņš nodarbojies arī ar biznesu.

1991.gada 13.janvāra lietā figurē vairāk nekā 23 aizdomās turamie, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi -Baltkrievijas pilsoņi.

Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.

1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!