AFI
Foto: Prāmis

Ar Rīgu nav iespējams sadarboties kuģu līniju jomā, veidojot solīdu biznesu, jo desmit gadu laikā šī līnija ir ieguvusi tik sliktu vārdu, ka tai neuzticas ne tikai zviedru rēderejas, bet arī potenciālie tūristi. Šādu viedokli pauž Stokholmas mērijas padomnieks Latvijas jautājumos Georgs Thars šodien laikrakstā "Dienas Bizness" publicētā rakstā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Thars uzsver, ka "tas ir ļoti liels zaudējums Latvijai, jo Zviedrijā dzīvo 8,5 miljoni iedzīvotāju, un viņi visi būtu uzskatāmi par iespējamajiem šādas līnijas izmantotājiem". "Neatrisinot šo prāmja līnijas jautājumu, Latvija jau desmit gadus zaudē miljoniem latu," norāda Stokholmas pārstāvis, paužot izbrīnu, "kā Latvija var atļauties desmit gadus nepelnīt ar tik labu ostu, kāda ir Rīgā".

"Droši var teikt, ka līnija Rīga-Stokholma ir zaudējusi uzticību kā zviedru patērētāju, tā arī uzņēmēju acīs," uzsver padomnieks, norādot, ka "Tallinas ostā katru dienu iepeld 11, 12 kuģi, bet Rīgā - praktiski neviens". Neuzticību veicinājusi arī "Swembalt AB" sagrieztā kuģa lieta.

Thars pauž neizpratni, "kā Latvija var atļauties veselus desmit gadus nepelnīt ar tik labu ostu, kāda ir Rīgā". Skandināviem esot liela interese par šo līniju, jo tai ir milzīgs potenciāls no biznesa viedokļa, taču viņus biedējot "tas lielais negodīgums, kas jau gadiem ilgi valda Rīgas ostā".

Pēc Stokholmas mērijas pārstāvja teiktā, zviedru uzņēmēji jau vairākkārt ir saskārušies ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, ja šo prāmju līniju organizē kāda zviedru kompānija, tai uzreiz esot jārēķinās, ka Rīgas ostā tai tiks noteikti mistiski, nepamatoti augsti tarifi. Savukārt, runājot par Latvijas kompānijām, Zviedrijas pusei vairs neesot pārliecības, ka tās vēlas izmantot šo līniju, lai vestu pasažierus, jo esot pamatotas aizdomas, ka Latvijas kompānijas līniju Rīga - Stokholma esot izmantojušas, lai veiktu dažādus "netīrus" darījumus.

Thars ir pārliecināts, ka par minēto liecinot, piemēram, tas, ka uz abiem prāmjiem, kuri līdz šim ir kursējuši starp šīm abām pilsētām - "Rusj" un "Mihails Šolohovs", nekad nav bijis pietiekams pasažieru skaits, lai to īpašnieki varētu reāli pelnīt. Ļoti negatīvu iespaidu par iespējām izmantot šo prāmju līniju esot atstājis arī fakts, ka līdz šim visi prāmji, kas ir kursējuši no Latvijas uz Zviedriju, ir bijuši zem Krievijas karoga, norāda Thars.

Pēc Thara vārdiem, Rīgas mēram Gundaram Bojāram esot skaidri jāpasaka, kurš ir tas cilvēks, kas ir noteicējs pār ostu, pilsētas vadībai ir "jāiztīra" osta no mafijas, un tikai tad tā varot cerēt uz normālu sadarbību ar Zviedriju.

"Ostā vienmēr ir pastāvējusi liela nedrošība tieši šīs nenoteiktības dēļ, jo potenciālajiem zviedru partneriem nav skaidrs, kas ir noteicējs, ar kuru cilvēku interesēm ir jārēķinās, jo ir skaidrs, ka šai ostai ir viens noteikts "jumts", ar kuru ir jārēķinās. Kas ir šī mafija, zina tikai pilsētas dome, jo reāli tā šajā jautājumā ir domes darba devējs. Nav divu domu par to, ka Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs visā šajā pasākumā ir tikai marionete," saka Thars.

"Savulaik, uzstādamies televīzijā, es jau paziņoju, ka zviedru rēderejas uzskata, ka Rīgas pasažieru ostā valda mafija, un toreizējais ostas vadītājs Zigmārs Priede mani apsūdzēja ostas labā vārda nomelnošanā. Tajā pašā laikā, kad uz Rīgu atbrauca zviedru delegācija, lai runātu par prāmju līnijas jautājumu, šis pats Priede skatījās grīdā un izlikās, ka vispār neko nezina un nesaprot. Neilgi pēc tam Zviedrijā viesojās pašreizējais premjers Andris Bērziņš, un viņam tika jautāts, vai osta ir "iztīrīta" no mafijas, uz ko sekoja apstiprinoša atbilde. Rīgā atkal ieradās zviedru delegācija, bet arī tad ar to konkrēti nevēlējās runāt ne Priede, ne arī pats Bērziņš. Tādējādi zviedriem kļuva skaidrs, ka ar Rīgu nav iespējams "tīrs" bizness, un viņi vairs negrib dzirdēt nevienu vārdu par šādu prāmja līniju. Jēdziens "prāmja līnija Rīga - Stokholma" ir ieguvis ļoti slikta brenda slavu," savu nostāju pamato Stokholmas pārstāvis.

Thars norāda, ka gan "Rusj", gan arī "Mihaila Šolohova" darbība tiekot uzskatīta par nesolīdu, jo to galvenā darbība esot bijusi nevis pasažieru pārvadāšana, bet gan "kaut kas cits". Zviedrijas varas iestādes skaļi nepaužot to, ka Latvijas uzņēmumi, kuri bija abu šo līniju turētāji, "nodarbojās ar kontrabandu, taču nolēma, ka turpmāk ar Latviju sadarbības vairs nebūs".

"Tam, ka līniju Rīga - Stokholma uzņēmuma "Mono līnijas" prāmis "Mihails Šolohovs" neapkalpoja sevišķi ilgi, ir ļoti loģisks izskaidrojums," saka Thars, "Zviedrijas muita sāka izrādīt ļoti lielu interesi par to, ko īsti pārvadā šis uzņēmums. Saprazdams, ka Zviedrija muitas interese pieaug arvien vairāk, šis uzņēmums nolēma, ka apkalpot šo līniju tam vairs nav izdevīgi. Patiesībā kravas arī bija vienīgais, par ko varēja ieinteresēties muita, jo pasažieru uz tā prāmja praktiski nebija."

Pēc Thars stāstītā, "vienā no reisiem, kad nakts laikā "Mihails Šolohovs" ieradās Stokholmā, ostas apsardzei izdevās nofilmēt, kā no prāmja ūdenī tiek izmests plastikāta maiss ar saturu, bet cilvēks akvalanga maskā to nogādā krastā". Tad skaļi nav ticis izpausts, kāds bijis šā maisa saturs, bet tagad esot skaidrs, ka tur nebija alkohols, bet gan cigaretes vai narkotikas. Tad arī ticis nofotografēts, kā šis cilvēks velk izmesto maisu krastā, un iegūtais fotoattēls tika publicēts vienā no Zviedrijas vakara avīzēm, notikumus atstāsta Zviedrijas galvaspilsētas pārstāvis.

Runājot par paziņojumiem, ka jau līdz nākamā gada martam, kad Zviedrijā notiks pasaules čempionāts hokejā, tiks izveidota jauna līnija Rīga - Stokholma, Thars uzskata, ka šāds projekts ir nereāls.

"To var atļauties realizēt tikai uzņēmums, kas ir gatavs ļaut prāmim kursēt starp Rīgu un Stokholmu, rēķinoties, ka uz tā nebūs neviena pasažiera. Lai varētu šādu projektu realizēt, jau šodien vajadzētu būt skaidram šāda prāmja menedžmentam. Vienkārši ir jābūt zināmam laikam, lai varētu noorganizēt prāmja līniju, panākot, ka šo prāmi izmanto pasažieri. Tagad rodas jautājums - kurš maksās visus izdevumus, kas radīsies sakarā ar šīs līnijas zaudējumiem," savu nostāju skaidro Thars.

"Protams, Rīga var rīkot līniju, kas izmaksā 300 miljonus latu, taču ir jārēķinās, ka Stokholmas mērija šādā projektā neieguldīs nevienu santīmu, tādējādi šo 300 miljonu projektu var mierīgi aizmirst, atceroties to vienīgi kā skaistu vēlēšanos," saka Thars.

Thars arī atgādina, ka neviens no prāmjiem, kas no Rīgas puses ir apkalpojis šo līniju, neatbilst starptautiskajām drošības prasībām. Drošības prasībām neatbilstot arī Rīgas kuģniecības kompānijas piedāvātais prāmis "Georg Ots", un tā komforta līmenis neatbilstot tam, ko pieprasa rietumu tūristi.

"Tas gan nenozīmē, ka Rīgai vajadzētu domāt par jauna prāmja būvniecību, jo šāds solis pilsētai izmaksātu ļoti lielu naudu. Pasaulē ir ļoti daudz labu prāmju, kurus varētu noīrēt, lai starp Rīgu un Stokholmu kursētu starptautiskajām drošības un komforta prasībām atbilstošs prāmis," piebilst Thars.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form