#Storygram jauno žurnālistu skola: skolēni eksāmenu laikā bažīgi
Foto: F64

"Šobrīd varu teikt, ka iekšējais miers un līdzsvars ir pazudis. Tuvojas eksāmeni, un mani māc bažas, ka neesmu tiem pilnvērtīgi gatava," vēl pirms obligātajiem eksāmeniem stāstīja 12. klases skolniece Laura no Bauskas Valsts ģimnāzijas. Viņa ir starp tiem jauniešiem, kam jūnijā turpinās valsts pārbaudes darbi brīvās izvēles mācību priekšmeto.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pavasara sezona cilvēkiem raisa dažādas emocijas: saule – modrumu, lietus – melanholiju, puķes – prieku un eksāmeni... stresu. Katru gadu marts, aprīlis, maijs un jūnija sākums ir sarežģīts posms 12. klašu skolēniem, taču jau otro gadu pēc kārtas skolēnus un skolotājus māc šaubas, kā epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē iegrozīs eksāmenu norisi un rezultātus.

Rudenī Covid-19 izplatība saasinājās un saslimušo skaits turpināja augt. Skolēni atgriezās mājmācībā, un iegūto zināšanu līmenis bija katra paša rokās. Šobrīd 12. klašu skolnieki aizvien dodas uz konsultācijām klātienē, lai sagatavotos brīvās izvēles eksāmeniem. "Delfi" #Storygram žurnālistikas skolas ietvaros nolēmām intervēt skolotājus, skolēnus un direktorus par šī brīža situāciju un skolēnu zināšanu līmeni, lai noskaidrotu, kādos apstākļos skolēni gatavojās obligātajiem eksāmeniem un tagad izvēlētajos mācību priekšmetos.

DELFI turpina īstenot savu vīziju par ieinteresētu sabiedrību un jau otro gadu pēc kārtas ar Baltijas Mediju izcilības centra un organizācijas "Internews" atbalstu organizē #Storygram – bezmaksas žurnālistikas skolu vidusskolēniem. Rakstu veidojuši skolas dalībnieki.

Starp platformām un lietotnēm

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā mājaslapā raksta: "Dati liecina, ka skolas izmanto dažādas metodes un platformas mācību procesa nodrošināšanā, vadoties pēc katras izglītības iestādes līdzšinējās pieredzes, kā arī izvērtētajām labākajām sadarbības iespējām ar vecākiem un skolēniem šajā situācijā."

Intervijās skaidrojām, kādas tieši platformas izmantoja skolās un kā tās tika pielietotas. Piemēram, Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ināra Graudiņa sacīja: "Mēs gan vingrinājāmies "uzdevumi.lv", gan sūtījām skolēniem vēstuli, kurā ir darba lapa, kas jāizpilda, gan strādājām "Teams" programmā." Arī citu skolu skolēni piedalījušies tiešsaistes stundās un pildījuši dažāda veida uzdevumus.

Katrā skolā ir atšķirīgi noteikumi par to, cik stundu jānotiek "Teams" vai "Zoom" platformā. Kā stāstīja intervētie skolotāji, Rīgas Juglas vidusskolā attālināti notika 30%, Bauskas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Valsts ģimnāzijā 50%, bet Rīgas Angļu ģimnāzijā eksāmenu priekšmetos līdz pat 70% stundu. Tomēr Graudiņa komentēja: "Stundā skolēns ir, bet to, vai viņš tur īstenībā ir, es izkontrolēt nevaru. Tad ir dažādi paņēmieni skolotājam, kā to var izkontrolēt. Es esmu stundā stāstījusi kādu tēmu, lieku par to pierakstīt tēzes un atrast kādu citātu, bet stundas beigās lieku visiem atsūtīt man atbildes." Savukārt Rīgas Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkosta, raksturojot gatavošanos eksāmeniem, teica: "Mums arī tāds noteikums ir ietverts, ka pēc iespējas skolēniem jāieslēdz kameras. "

Vai paliks robi?


Viena no attālināto mācību lielākajām problēmām – šajā laikā skolēni stipri noslāņojās pēc iegūtās izglītības līmeņa. Daļa skolēnu darbus veica patstāvīgi, kamēr citi, kā jau tas mēdza būt arī pirms pandēmijas, mēdza "norakstīt", kā rezultātā dažas tēmas nav līdz galam izprastas. Centīgākie skolēni mācību vielu ir apguvuši un atkārtojuši teicami, bet tiem, kuriem vajadzīgs no malas sniegts atbalsts, šis laiks, iespējams, ir radījis robus zināšanās.

Rīgas Angļu ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Līga Stepēna par šo jautājumu izteicās lakoniski: "Sliņķi ir gan klātienes mācībās, gan attālināti." Bet Graudiņa piebilda, ka gan attālināto mācību, gan klātienes mācību laikā stundās centīgi strādāja vieni un tie paši skolēni. Pēc tā var spriest, ka arī tad, ja visu gadu mācību process būtu noticis klātienē, daļai skolēnu būtu grūtības iegūt labus rezultātus eksāmenos. Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Iveta Lokmane ir pārliecināta, ka "izlaiduma klašu skolēni, īpaši 12. klases, ir vairāk motivēti un mērķtiecīgāki". "Retos gadījumos darbi netika iesūtīti laikā vai skolēni kāda personiska iemesla dēļ nepiedalījās tiešsaistes stundās. Mācot divas divpadsmitās klases, varētu teikt, ka attālinātā mācību procesa laikā darba novēlota izpilde vai nepieslēgšanās tiešsaistes stundām bija novērojama reti," sacīja skolas pārstāve.

Intervijā ar Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieci Lauru Grantiņu un Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolnieci Annu Melngaili viņas sacīja, ka eksāmenus vēlas. "Es esmu diezgan pateicīga, ka mums ir eksāmeni un ka tie notiks klātienē. Ja 12. klasēm nebūtu eksāmenu, tas ļoti atspoguļotos universitātes iestājeksāmenos," saka Anna.

Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, šogad un arī nākamgad skolēniem nav obligāti jākārto ceturtais jeb izvēles eksāmens - tādējādi, 12. klasi beidzot, 2020./2021. un 2021./2022. mācību gados jākārto trīs obligātie eksāmeni: latviešu valoda, viena svešvaloda, matemātika. Ceturtais eksāmens nav obligāts, bet kārtojams pēc izvēles, ja tas nepieciešams iestājai augstākās izglītības iestādē.

Tomēr abas jaunietes negatīvi izsakās par attālinātā mācību procesa ietekmi uz zināšanām. Laura attālināto mācību procesu komentē: "Es uzskatu, ka ikviens skolēns, kurš visu skolā pavadīto laiku ir mācījies klātienē, nespēj pilnvērtīgi apgūt mācību vielu attālināti." Arī Anna atzīst, ka attālinātās mācības ir negatīvi ietekmējušas gan viņas, gan viņas vienaudžu zināšanas, jo koncentrēšanās spējas ir pasliktinājušās.

Pedagogu domas par to, vai attālinātais mācību process ir ietekmējis skolēnu zināšanas, ir atšķirīgas. Stepēna sacīja: "Attālinātais mācību process droši vien kopumā ir pasliktinājis skolēnu zināšanu līmeni tieši tā iemesla pēc, ka ne visi skolēni pašvadīti spēj mācīties, protams, viena daļa vainas ir jāuzņemas šo skolēnu vecākiem, jo neteiksim, ka to ir ļoti daudz, bet ir ļoti labi pamanāmi vecāku veikti darbi." Tomēr Graudiņa izsakās: "Skolēni nav palikuši muļķāki."

Uz jautājumu, vai skolēni darbus pildīja patstāvīgi, Graudiņa atbildēja: "(..) tagad jau lielākā daļa skolēnu ir sapratuši, ka tas (darbu norakstīšana) nelīdz, jāmācās vien ir pašam." Visi intervētie pedagogi atzina, ka cenšas panākt, lai skolēniem būtu mazākas iespējas norakstīt. Lai cīnītos ar šo problēmu, pārbaudes darbus uzdod tādās platformās, kur nepieciešams ievērot laika limitu. Dažās skolās pārbaudes darbu laikā liek ieslēgt kameru. Vilkosta sniedz komentāru par savu skolu: "Ja skolotājam rodas pamatotas šaubas par to, vai darbs ir rakstīts godīgi, viņam ir tiesības uzrunāt skolēnu un prasīt, lai viņš savu darbu aizstāv mutiski." Savukārt Lokmane tiešsaistes pārbaudes darbu izstrādei pievēršas radoši: "Cenšos savus darbus veidot tā, lai tie nesastāvētu tikai no teorijas jautājumiem, bet arī būtu uzdevumi, kur teorētiskās zināšanas jāpielieto radošā veidā vai atbilstošā kontekstā." Vēlāk viņa atzina: "Lielāka palīgmateriālu izmantošanas vai kooperācijas ar klasesbiedriem iespējamība pastāv gramatikas pārbaudes uzdevumos."

Lemjot par to, kādā veidā labāk kārtot eksāmenus un organizēt konsultācijas pirms šiem gala pārbaudījumiem, bija jāņem vērā arī epidemioloģiskie riski, proti, skolēnu, viņu ģimeņu un pedagogu risks saslimt ar koronavīrusu. Kā liecina informācija Nacionālā veselības dienesta mājaslapā, maija vidū bija vakcinēti 30,6% pedagogu. Turpretī reti kurš 12. klases skolēns ir saņēmis Covid-19 poti. Vilkosta uzskata: "Šeit ir divi svaru kausi – vienā svaru kausā ir socializēšanās, kas rada šo labvēlīgo klimatu, otrā pusē ir personīgā un tuvinieku veselība plus vēl tas, ka var tikt apdraudēts eksāmenu kārtošanas process."

Bet rezulāti?

Par jautājumu, kā attālinātais mācību process varētu ietekmēt eksāmenu rezultātus, skolniece Laura izsakās: "Uzskatu, ka šajā gadījumā esam zaudētāji, jo mums mācības notiek attālināti, bet zināšanu līmeni pārbauda tāpat kā tiem skolēniem, kas mācījušies klātienē. Manuprāt, eksāmenu rezultāti būs krietni zemāki, jo zināšanu līmenis šī gada laikā nav strauji audzis."

Lielākais sašutums skolniecēm ir par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija, viņuprāt, šajā situācijā nejautā pašu skolēnu viedokli: "Man šķiet, Izglītības ministrija mums nav jautājusi neko. Manuprāt, viņu interesēs nav uzzināt, kā mēs jūtamies. Protams, ir bijušas kaut kādas aptaujas, bet tas ir vairāk vispārēji, tas līdz ministrijai nenonāk. Būtu jauki, ja viņi būtu jautājuši, kā mēs vispār gatavojamies," pauž Anna. Arī Laura uzskata, ka ministrija nav uzklausījusi viņas un klasesbiedru viedokli, viņa vēlētos sapratni un atbalstu no valsts puses. Abas meitenes neredz, kā ar skolu vai pašvaldību kā starpnieku skolēnu viedoklis būtu ņemts vērā.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un dažādus psiholoģiskos iemeslus, kas var traucēt labi uzrakstīt eksāmena darbu, pedagogu un direktoru viedoklis par piemērotāko eksāmenu formātu ir atšķirīgs. Par spīti dažādiem epidemioloģiskajiem riskiem, Vilkosta uzskata, ka eksāmeni jākārto klātienē, jo tā ir vienīgā iespēja objektīvi novērtēt skolēnu zināšanas. Arī Stepēna ir līdzīgās domās: "Tāds eksāmenu formāts, kāds tas pašlaik ir pieņemts, ir iespējami optimālais variants: darbi tiek rakstīti klātienē, saīsināti, bez starpbrīža. Protams, maskas ir nedaudz apgrūtinošs faktors, bet nekādu labāku formātu es pašlaik nevaru saskatīt." Graudiņa izteica savas domas: "Noteikti neesmu par to, ka eksāmens notiek attālināti, tad tam īsti nav jēgas. Varbūt var uzticēties skolotājam un to vērtējumu, kas ir mācību gada noslēgumā, uzskatīt par objektīvu tieši šīs sliktās situācijas dēļ saistībā ar Covid-19."

Lokmane izteicās, kāds būs, viņasprāt, ideālais eksāmena kārtošanas formāts pēc dažiem gadiem: "Mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstība radīs virtuālo formātu. Virtuālā veidā eksāmens tiks pielāgots noteiktām programmām, kur skolēnam būs jāizpilda dotie uzdevumi elektroniskā formātā, un tāpat arī mutiskais eksāmens notiks kameru priekšā, pieslēdzoties noteiktām platformām."

Ir skaidrs, ka skolēna tālākais liktenis ir katra paša atbildība. To, cik ļoti attālināto mācību process un epidemioloģiskā situācija būs ietekmējusi eksāmenus šogad, mēs sapratīsim tikai pēc rezultātu apkopošanas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form